justlive
Droši vien kaut kādos atsevišķos procesos spēja iztēloties un modelēt dažādas situācijas ir noderīga (kā programmētājam man tas itin bieži noder). Bet kad mēģina šādu pieeju realizēt uz pašu dzīvi, tad vieni kreņķi sanāk, jo ne tikai pats dzīves modelēšanas process pēc būtības ir praktiski neiespējams (nav iespējams aptvert un apstrādāt visu pieejamo informāciju), bet arī vismaz manā gadījumā notiek pārlieku liela ieciklēšanās uz saviem rīcības modeļiem, kas gadījumos, kad realitāte ir izrādījusies savādāka kā biju pirms tam iedomājies, allaž rezultējas ar aplauzienu, ko izjust nekad nav bijis patīkami.
Komentēt