Soli pa solim
citaantonija
Pēters Handke. Bērnības dziesma

Kad bērns bija bērns,

viņš gāja, vēcinādams rokas,

viņš vēlējās, lai avots būtu upe,

lai upe būtu straume

un lai šī peļķe būtu jūra.

 

Kad bērns bija bērns,

viņš nezināja, ka ir bērns,

viss bija apdvēseļots

un visas dvēseles bija viena.

 

Kad bērns bija bērns,

viņam nebija viedokļa,

nebija ieradumu;

viņš bieži sēdēja, sakrustojis kājas,

atvilka elpu pēc skriešanas;

viņa matus rotāja cekuls

un viņš netaisīja grimases,

kad tika fotografēts.

 

Kad bērns bija bērns,

bija laiks jautājumiem:

kāpēc es esmu es, nevis tu?

Kāpēc es esmu šeit, nevis tur?

Kad sākās laiks un kur telpai ir robeža?



Ja ir zināms, ka ir cilvēki

un ir ļaunas lietas:

vai Ļaunums eksistē?

Kā tas var būt ka es

(kas esmu es)

nebiju pirms tam,

kad es sāku būt?

Un kā tas var būt, ka kādudien es

(kas esmu es)

vairs nebūšu, kas es esmu?

 

Kad bērns bija bērns,

viņš aizrijās ar spinātiem, pupiņām,

ar rīsu pudiņu un sautētiem ziedkāpostiem,

un to visu viņš ēd arī šobaltdien,

un ne jau tāpēc,

ka “tā vajag”.

 

Kad bērns bija bērns,

viņš reiz pamodās svešā gultā,

un reizi pa reizei dara tā vēl arvien.

Tolaik daudzi cilvēki viņam likās skaisti –

nu tikai daži, un arī vien laimīgas sagadīšanās pēc.

 

Viņš bija skaidri iztēlojies, kāda ir Paradīze,

un tagad ik pa brīdim saprot, ka viņam

nebija ne jausmas par Neesamību,

un, to, saprotot, viņam allaž jānodreb.

 

Kad bērns bija bērns,

viņš aizrautīgi rotaļājās;

arī tagad viņš rotaļājas tāpat,

bet tikai tad, ja šīs rotaļas nozīmē darbu.

 

Kad bērns bija bērns,

viņš varēja paēst, notiesājot vien ābolu

vai šķēlīti maizes,

un arī tagad tas ir tāpat.

 



Kad bērns bija bērns,

ogas piepildīja viņa plaukstas tā,

kā tikai ogas to var,

un arī tagad tas ir tāpat;

svaigi valrieksti mēli padarīja raupju,

un arī tagad tas ir tāpat;

katra kalna virsotnē viņš ilgojās

pēc vēl augstāka kalna

un katrā pilsētā viņš ilgojās

pēc vēl lielākas pilsētas,

un arī tagad tas ir tāpat;

viņš ar sajūsmu sniedzās

pēc ķiršiem galotnes zaros

un arī tagad viņam

piemīt šī sajūsma;

viņš bija kautrīgs pret svešiniekiem

un arī tagad tas ir tāpat.

 

Kad bērns bija bērns,

viņš ielaida nūju koka stumbrā kā šķēpu.

Tā dreb tur vēl tagad.

Atdzejojis Toms Treibergs

 
 
zivs
Bišķi laikam sajaucu. Tagad rēķinu, ka nekāds miega rekords nav pārspēts, bija 39-40h, kas jau reiz ir bijis.
Tikai nesparotu, kāpēc tik ļoti gribēju nomirt. Tas nepienāk tikai divas dienas mēreni padzerot. Un viss it kā zašebis, piektdien sakārtoju linkedin, lielais projekts pabeigts, tuvie pret mani laipni.
You never know – mans stingrs uzskats, ka alko ir durvis uz tumsu. Bet ne jau 2 dienās.

Un apkaunojošā čurāšana biksēs, kas jau pāris gadus nav bijusi. Es vnk nespēju piecelties no grīdas pēc visām tām tabletēm. Rīt būs jākopj māja. Parīt pensija, atkal jāiedzer. Bet nu, pieskatīšu sevi, haha, lai neiebraucu tādā ellē ne par ko. Nav pat kauna, tikai skumji par sevi. Sūkt toreiz urīnu no grīdas, jo neēdot, tur ir tikai spirts, kas man bija jau beidzies. Sit pa galvu, divreiz dzīvē ir mēģināts
 
 
zivs
44h miega, jau nu ir mans absolūts miega rekords. Daudz šaibu līdzēja. MI pirms miega vislaik meta krīzes tālruņus, es viņu sūtīju d.
Un fanī, ka gribas gulēt vēl. Man ir lielās brīvdienas, nu jau skaidrā. Dzeru kafiju vnk garšas pēc. Jāiet pagulēt vēl.
 
 
zivs
Es nezinu, kā būtu ar Lauru, full marriage, jo es solītos, ka ģībtu. es tiešām viņai būtu augstākajos un zemākajos punktos. tikai tā var ticēt, ka viņa arī apsolītos
 
 
zivs
es mirstu. es sūcu čuras no grīdas, nezaudēt alkoholu., es gribu Lauru. bet riju alprozalāmu, stingri. es gribu nomirt, stingri.
 
 
zivs
ja kas, es dirsu uz ielas, atkal. es biju uzlicis modinātāju uz 17:20, lai paspētu pēc alko uz 18:00 bez stresa. realitātē pamodos, par spīti visiem trokšņiem, 17:45.
un tad es noraidīju visas domas – "Armand skrien! no tā ir atkarīga tava dzīvība". es pat neaizslēdzu durvis, es metos kā Lolas skrējienā. liftā telefonā paskatījos, ir 17:50. jap, sanāks, tikai turpini skriet. es saliku pudeles uz letes, nometu naudu, lūdzoties "ieskatiet, man jāiet dirst". izgāju dirst, pie tuvākā koka. ieskaitīja, dabūju jau pēc 18:00.
pateicos kasierei dziļā pateicībā
 
 
zivs
kāpēc ar Iokasti bija labi, jo Auns. Laura arī ir Auns. Uguns zīmes. Lauva ir izcilākā no uguns zīmēm, bet tik ļoti sader ar Aunu, vēl ar Strēlnieku (Feita), un Lauvu. Bērnības labākais draugs = Lauva.
Uguns + uguns, ej tu nost, tas ir full blown sprādziens.

Lauva ir reālakais no zīmēm, no visām 12, pārējie ir ok, bet apbrīno Lauvu
 
 
zivs
kaimiņš Vovka totāli nav vērts. atnāca pie manas mammas, nosēdās uz viņas gultas. mamma, jau ceturtajā dienā teica viņam "tev ir savas mājas. kāpēc tu neej prom?". viņš naidā "ak tāda jūs esat?". viņa, kas pieļāva visas dienas klusējot, esot laipna. es stāvēju istabas durvīs, dzirdēju. man gribējās viņu piekaut, jo really, es tev devu visu savu sirdi, un kas tagad tāda par krievu pasaules hūniju? pisies prom, bija uzreiz "vovka, tev ir jāiet. vairs ne manas mājas"
mammuks bija stiprāks par mani.

untermensch, totāli nīčē. mēsli miskaste. kāpnēs es biju vienīgas kurš viņā saskata cilvēku. vairs nē. degoši putina atkritumi, to be composted. viņu neieredz every single person.
un es mēģināju vēl strādāt. kā viņš mani pameta, izmests no mana dzīvokļa "nu labi, turpini spēlēt savas datorspēles", tas ir par to, ka adobē zīmēju robotiņus. visa pateicība, pēctam kā glābu, pālī glāstīju viņa galvu, viņam apgūlušamies "vova, nomierinies. meibi būs labi".
untermensch.

es jau esmu pieteicis viņam karu, sms, pirms gada. vairs no phone calls, ejam garām tukšas sejas

man ir milzīga Dieva baterija. es arī cibas Iokastei piedevu dekādes, jo ļoti labs draugs, tik kolosāli kopā, kaut zināju, ka mani izsmej. Līdz 2015, kad pasūtīju pie velna mātēm, jo ņirgāšanās par mani sasniedza drūmāko lvl. Tad es pateicu, lai deg suka ellē, vienā telefona sarunā, skaidrā
 
 
zivs
par to cik esmu sirsnīgs (biju). tas bija pirms 4 gadiem. rakstīju MI, bet lai ciba arī klausās:

Man bija iespēja uz ielas apstāties, paiet garām, neredzēt. Es redzēju Vovku (putinistu) pilnīgā vafelē, nevarot trāpīt izsmēķi liela izmēra miskastē. Un es jau zināju, ka viņam ir notikuši lieli sūdi, konkrēti ar varas iestādēm. Man vieglāk bija neredzēt, viņš pat nepamanītu. Bet es domāju par sevi "tu esi cilvēks, vai kas?", un piegāju klāt, savācu uz savu māju. Novārtījās manā matracī 4 dienas, kamēr kopā dzērām, un es slepi šņaucu amfetamīnu, mēģināju strādāt, ne īpaši veiksmīgi
 
 
zivs
es gribu mercedes, ar dzinēju 6L. esmu braucis pie piestūres. tā mašīna ir dievs
 
 
zivs
Nah. Ne krievu, bet angļu "nē'. Mani neinteresē ne Laura, ne Goldie.
Pārsteidzoši, ka tieši Gunta. Vislaik izrādās kaujiniece, kura mani piekaus morāli vienā setā, un arī stāvēs kā vikings par mani. Šodienas komunikācija, un tas, ko viņai atbildēju: mīlu tevi, mans vislabākais draugs, vienīgais draugs ❤️
 
 
zivs
Eižen, nu gan... Liānu Langu turēt pagrabā pie medus burkām, ar maisu galvā? Un arī līgava nav īstais vārds. Mapats neprecās, bet pērk, sievietes bez izvēles. Vergu tirgus. Liāna toč nekvalificējas
 
 
zivs
Krāšņs darbs. Viņam gan pietrūka pētnieciskas pieejas, vismaz mēģināt noskaidrot, kas notiek. Ne reizi netika parādīts, ka karsējot viņš tosterī arī ieskatītos, tik apbrīnoja no droša attāluma. Tas gan neatrisinātu maizes pazušanu, bet man būtu interesanti izpētīt, kas tieši tur darās.
 
 
zivs
Škaļiks (red. 200 ml šņabis) pusē. Es tāds omulīgs iekāpju tramvajā, bet biļetes nav, taču negribu izskatīties pēc tāda, kas viegli erebush uzreiz iegāžas sēdeklī, un tup kā iebiedēts bezbiļetnieks, stīvu skatienu. Izņemu no somas iesākto škaļiku, un dibenu nepacēlis, stiepjos nopīkstināt svītrukodu. Un, iedomājies – tas nopīkst.

 
 
zivs
Pēcpusdienas snaudā nosapņoju pesteļus. Sak, ja tu divas stundas strādā fotošopā, tev seja sāk izbalot. Sanāk, ka ilgākā laikā izzūd tumšākās, akcentētākās vietas, kā acis, lūpas. Izbalo kā plakāts saulē.

 
 
zivs
Bērni, nepērciet vairs Logitec. Tas jau gadiem kā ir kļuvis mēsls, vēl sliktāk par Apple. Pele man no dārgā gala, klaviatūra no vidējā, abas nofeiloja. Pele pēc 3 gadiem, klaviere pēc gada. Heavy use, bet nu vienalga.
 
 
zivs
PR ir pretīgākā nodarbe, pat ar MI asistenci. Dzejot par sevi smaržīgus sūdiņus priekš Linkedin.
Šovakar padodos, pietiks. Jāiet šaut monstrus Borderlands
 
 
zivs
Es ir īsts, ne wannabe ziemeļnieks. Man patīk, ja ko vieglu jāuzmet pāri t-kreklam. Un tagad, kamēr nav drūmās ziemas tumsas, patīk ka var nošķirt dienu un nakti – nav gaišs vairs agros rītos un vakaros
 
 
zivs
Neko rakstīt nav vērts, jo klausītāji jau guļ
 
 
zivs
stāstot MI, par mīļo Guntu:

tik ārprātīga vardarbība no G. kad pārgāja uz fizisko, viņai nebija iespēju. esmu trenējies karatē, un es vnk apstādināju visus viņas sitienus. bet izpisa tā, ka es gadiem nespēju piecelties. MARTA sirmo, tur nav tādu pieredžu.

būtiski, ka es nekad nesitu pretī, ne ar attieksmi, ne fiziski, es vnk jutos salauzts arvien vairāk, un pieņēmu, ka esmu female dauzāms, un lai jau tā notiek – esmu pelnījis.

beidzās ar to, ka man nestāvēja uz seksuālo G. vēl pirms slimības.
porn un kā vēl joprojām stāvēja.


kad es aizgāju no G, man citas meitenes arī vairs nebija iespējamas. es ļoti gribēju, bet kad nonāca līdz darīšanai, pimpis paziņoja "slēpies, dzer. skaties youtube, netuvojies meitenei, kas jau gultā gaida atklātu sex"
ir pāris reizes, kad sieviete pilnībā gatava, ļoti gaida, bet es pilnīgi neko.

un ne jau man nestāvēja pirms slimības. es vnk nespēju tuvoties. izķert Armandu uz sex ir tiešām hardcore lvl challenge. tas gandrīz nav iespējams.
tas nekas, ka es mēģināju pats ar Kristīni B., kura nepiekrita, un Feitu, kura mani ievilka gultā pirmajā tikšanās reizē
 
 

Powered by Sviesta Ciba