Life is weird

Bēdīgi ir ne ar tautām, bet ar cilvēkiem kā sugu. Latvieši ir viens no paraugiem debīlām tautām. Arī par ukraiņiem neesmu augstās domās, bet viņus sit vate, un tāpēc čomi. Jo kas pret vati, tas čoms.

Par smēķējamās kaņepes legalizāciju.
Mani it kā tas sen vairs neskar, ko viņi tur ņemas ārpus manas telpas. Bet ir garie periodi, kā šobrīd, kad nav, un vasarā audzēt bez kondicioniera nav iespējams. Tā kā, tuvākie būs tikai Ziemassvētki, babe, tikai Ziemassvētki.
Lūk, šādā situācijā, legalize noderētu, vaļaspriekam un sevis mentālai uzkopšanai.
Dīleru zāle nav ne prieks, ne garīgais resets, jo tauta prasa lai dolbī. Tās ir īpašas šķirnes, kas nedolbī, bet uzslauka sārņus un ceļ, kuras izvēlos audzēt.
Ja būtu nopērkama tējas veikalā, būtu cilvēka cieņu neaizskaroša izvēle

Varētu jautāt, kas TĀDS ir Avotu konditorejā uz Bruņinieku un Avotu stūra, ja ļoti bieži tas ir objekts sapņos.
Tikko atkal diendusā biju rajonā, un nodomāju, ka beidzot tur jāiegriežas, ja tik bieži sapņos redzu.
Taču tāpat skaidrs – sapņu pils bērnībā, un redzēta garāmejot katru dienu, 18 gadus, līdz aizdegradējām uz Ziepeni.

Nez, joprojām vēl pastāv? Speciāli braukt būtu pārspīlējums.

Kā zaudēt nevainību 52 gados. Vakar sāku Twin Peaks.
Tagad velku skaņu celiņu FLAC formātā

Šis laikam būs ļoti labs. Звёздный городок (Star City). Apple TV ražojums. Paranoidāli notikumi alternatīvajā visumā, PSRS, kur uz Mēness pirmie izkāpj PSRS kosmonauti.
https://www.imdb.com/title/tt32140872/

Pirmās 2 sērijas jau ir, bet es sagaidīšu pilnu sezonu. Krievu serveri jau pārkarsuši ražojot vieniniekus. Tātad, vatei ir reāli trāpīts ar lauzni pa zobiem. Nav lielāka gandarījuma.

( Viriditas )

Man ir milzīgi žēl, ka pat friends-only ierakstos nespētu sakārtot vārdus I daļai. Un man jau gadiem nav friends-only ierakstu.
Varu izstāstīt tikai not-friends II daļu, kurai ir klasisks pajoliņa svars ( izklaidei )

I daļa saturētu bezgalīgu pateicību tiem, kuri jau zina, ka tā daļa ir viņiem.

ak es napadziņš. dzīvnieciskās bailes un apkopalipse ir nomainījušās uz pilnīgu izsīkumu.

kad iepriekš viņš tika ellei manu prātu dzenot tā, ka tuvu sakropļot, un izmetu pa 8. stāvs logu, jo putns tomēr – nenostīsies. es pārkārpu līniju. bet nepārdzīvoju, ka lai kā es kādreiz domātu, ka neemu tomēr slikts, esmu redzējis sevī pietiekami ļaunu jau iepriekš. šodien baloži nepsiho. bet es pazīstu pēc krāsojuma. nāk tikai viņa māte.

tagad viņa māte pastāvīgi iegriežas, pasauc kādu brīdi, meklējot savu nāves bailēs reiz padzīto uz neatgriešanos bērnu.

un viss, ko vēlos ir gulēt. aizmigt iespējams uz ilgāk kā 15 min, sapņi birst kā kinofilmas, bezgalīgi. citkārt pilnīgi neitrāli. tikko atkal pamodos no īsā snauda un attapos, ka kādam stāstu ko relatīvi intresesantu. sūdīgākais, ka sapnī nebijam kam stāstīt. izrādījās, es stāstīju pats sev priekšā

Atradu vienkāršāku risināju baložiem. Aizvēru lodžiju. Pats gulēju sasvīdis kā ar ūdeni apliets. Par elli nerunāsim. Alko beidzies jau otro dienu. Psiho zāles šausmīgi taupu, jo tām un paika, ko uz nespēju paskatīties, palicis kādai nedēļai. Visas detaļas nē. Nomirt nē, dēls nepārdzīvotu.
Bet mana dzīve šobrīd ir beigusies.
Salauzts pilnīgi visā.
Un pietika vnk paņemt, esot jau labi atkopušamies 7 nedēļas, vienu reizi, ko valsts atļauj un pat mudina. Es nevainoju nevienu, tikai sevi.

Lost

Es nezinu, ko darīt. Viņš tiešām būtu jā nosit? Ir atpakaļ. Kā putnus nogalē? Apgriež sprandu? Pretīgi iedomāties

Baloži ir pretīgākie mājdzīvnieki. Tikko izdarīju, ko apsolīju, jo visos veidos esmu pieklājīgi mēģinājis dabūt viņus ārā no istabas. dienām. ar metāla lineālu trenkāju pa istabu. Situ, cik varēju trāpīt. Sagrābu līdz ārprātam pārbijušos putnu, un no visa spēka, turot aiz spārniem, triecu pāri dzodžijas malai pret zemi. Bet jau pusceļā viņš atguva lidojumu. Ir prom. Ja viņš vēl atgriezīsies, tad viņam nav pat 1 smadzeņu šūnas.

Bildi nelikšu, kurā turu sagrābtu aiz spārna, spirinamies. Tā nav ļauna izklaide, bet iekodēt, ka šeit viņiem ir bīstamākā vieta. Ja es mācētu ķidāt putnus, es viņu vnk āpēstu