Šodien klausījos radio raidījumu par jauniešu atkarībām un šausminājos, cik bezpersoniska un aprobežota ir cilvēku attieksme pret citu cilvēku problēmām. Izdresēt, iedzīt bailes, noslogot, mainīt personību, izskaust trūkumus. Man nez kāpēc šķiet, ka nevis riska grupas, cilvēku neizglītotība un disciplīnas trūkums ir problēmu iemesls, bet tieši šī bezpersoniskā attieksme, ka cilvēku uztver nevis kā personību, bet gan kā gaļas blāķi un resursu patērētāju.
Komentāri
Nuss, lai cilvēks no personas kļūtu par personību, ir ļoooti garš ceļš ejams. Aber atkarīgo vidū personību nav, ir tikai personas, kas patērē citu radītos resursus.
Nuss, no "slaveniem mūziķiem" uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt, kurus par "personībām" varētu uzskatīt (tehnisks talants ir tikai fiziskas dotības, nekas vairāk), un tie paši, cik nu dzirdēts, lietoja nevis lai apdolbītos, bet lai labāk koncentrētos un spētu labāk izpausties. Aber kopainu šādi reti izņēmumi nekādi nemaina (tb ir daži slaveni rakstnieki dzērāji, bet dzērāji kā tādi nav rakstnieki - kopumā dzērāji "kā suga" ir vienkārši alkohola iespaidā degradējušās personas).