Zīle: (Viesmīlei) Sakiet, es te lasu tos kokteiļus. Vai jūs taisāt arī tādu, ko sauc Prērijas austere?
Viesmīle: Nē, diemžēl ne.
Baiba Zīle: (Smejas.) Nav vairs tāda.
Monika: Kā? Nevar būt!
Baiba: Paņem kādu citu kokteili.
Monika: Campari?
Viesmīle: Diemžēl nav arī Campari.
Monika: (Smejas.) Kā pasaule ir mainījusies! Nu tad, es nezinu, daikiri?
Viesmīle: Mums ir tikai vīna kokteiļi. Bet, ja jūs zināt sastāvdaļas, tad es varu uzjaukt.
Monika: Es zinu tikai to, ka tur ir rums. Kas tur vēl ir?
Baiba: Jā, es arī nezinu. Rums ar kaut ko.
Monika: Eh! Un es gribēju izcelties. Tas bija Hemingveja mīļotais kokteilis.
Baiba: Paņem varbūt Aperol spritz?
Monika: Oi, negribu, nē. Tas ir tāds… Nu, nav tas priekš latgaliešiem, nav. Ā, rekur ir Mozeles rīslings. Man, lūdzu, Mozeles rīslingu.
Vilipsōns: A jums ir kaut kāds zinfandels vai…?
Koļcovs: Ā, vinčiku…
Vilipsōns: …vai primitīvo?
Viesmīlis: Ir Primitivo, jā, Zinfandel diemžēl nav pa glāzēm.
Vilipsōns: Vo, tad es vienu…
Viesmīlis: Glāzi Primitivo?
Vilipsōns: Jā.
Viesmīlis: Varbūt kādu dzērienu esat izdomājuši?
Mākens: Jā, es gribētu alu.
Viesmīlis: Divas opcijas: izlejamais Madonas, un Valmieras, pudelēs mazajās.
Mākens: “Madonas”? Nav mēģināts, pamēģinās.
Rvīns: Paga, tu baltvīnu droši vien dzer?
Lolita: Jā. Es pateikšu, ka atsakos pieņemt, ka vasara ir beigusies. Lai viņi nesaka, ka baltvīnu neviens vairs nedzer.
Rvīns: Ja klausa tam, ko citi saka, tad pat kaķi nevar mājās paņemt.
Lolita: Varbūt mums jāņem pudele, un miers.
Rvīns: Protams, es tā arī domāju. Sausais? Nekādus bēru kagorus mums nevajag.
Lolita: To, lūdzu, pieraksti!
Lolita: Tā, mēs gribētu baltvīnu. Ko jūs ieteiktu?
Oficiants: Kāds garšo jums?
Rvīns: Sausais.
Oficiants: Izteikti sausais, gribas kādu ziemīgāku, skābāku.
Rvīns: Skābāku gluži ne.
Lolita: Nē, skābāku noteikti ne, kaut ko tādu dzirkstoši vienkāršu.
Oficiants: Ir Čīle, ir Francija, ir Itālija, ir Argentīna, Dienvidāfrika – izvēle ir.
Lolita: Itālija! Tur ir saule atšķirībā no mums.
Oficiants: Atnesīšu.
Viesmīle: Mums šonedēļ ir vienkārši fantastisks nedēļas vīns – no Kalifornijas, šardonē un zinfandels.
Eduards: Īsti nav noskaņojuma uz vīnu. Paauksts šodien.
Viesmīle: Varbūt kādu silto balzamu?
Eduards: Sāksim ar 50 gramiem vodkas Pravda.
Orests: Man melno balzamu, lūdzu.
Daniela: Es laikam gribētu sākt ar šampanieti. Ko jūs varētu piedāvāt?
Viesmīlis: Varbūt H.Blin vai Mumm un – vai rozā?
Daniela: Laikam jau tad H.Blin, un tad rozā.
Viesmīlis: Mums gan tur tikai mazā pudelīte. Divas glāzes sanāks, varbūt mazliet vairāk.
Daniela: Tas, man liekas, būtu ļoti patīkams un arī pie reizes pareizs daudzums.
Viktors: Man viskiju Four Roses un uzreiz dubultā, lūdzu.
Andis: Vīna kokteiļi, kas tas par sviestu… Nu, ko mēs paņemsim… Rozā, balts, sarkans... Sarkans, vai ne?
Vladimirs: Es vispār pēdējā laikā dzeru tikai baltu.
Andis: Nu, labi, vasara sākusies, var arī baltu.
Vladimirs: Droši vien mēs varam arī katrs savu dzert.
Andis: Labāk paņemam pudeli. Ko mēs pa glāzēm… Nu, tu izvēlies. Veneto, Itālija, lūdzu! Pinot Grigio.
Vladimirs: Nevēlos.
Andis: Tu Vivino nelieto? Varētu pamēģināt aplikācijā apskatīties, uzreiz ir interesantāk.
Vladimirs: Varētu šo – Pjemontas Gavi. Un kādas uzkodas?
Andis: Vispār jau ēšana traucē domāt.
Kristaps: Tad man to Primitivo di Manduria Contessa Carola. Tik garš nosaukums, ka tā noteikti ir māksla.
Viesmīle: Itāļu vīni jau paši par sevi ir māksla.
Kaspars: Es paņemšu Pinot Grigio, itāļu baltvīnu.
Viesmīle: Vai vēl kaut ko?
Kaspars: Nē, paldies, pagaidām viss.
Aleksandrs: Iedzeram. Ko tu dzersi? Es kaut ko no stiprajiem.
Romans: Labi, piedzeramies no stiprajiem. Šņabi gan es nedzeršu, citādi kļūšu nikns.
Aleksandrs: Nē, tad šņabi nevajag.
Romans: Kaut ko vienkāršāku. Lai mēs varētu paņemt ar kvantitāti, nevis ar estētiku. Puslitru tak neizdzersim?
Aleksandrs: Agrāk viņiem bija visādi brendiji. Bet tad kāds visus izdzēra.
Romans: Varam, protams, sadzerties vīnu.
Kaspars: Asinsdesa! Dievinu asinsdesu. Mēs varētu uz abiem tās tapas ar asinsdesu. Nesiet! Un vīnu!
Vents: Es ņemšu balto, to austriešu.
Kaspars: Es pie primitīvo palikšu.
Rasa: Ou, ja? Re! Nu tā, tev vīns jau ir.
Ieva: Aha.
Rasa: Tu dzer baltvīnu, protams. Ko es te sarežģīšu. Tas ir šardonē, ja, tas eļļainais?
Ieva: Es cerēju, ka būs eļļaināks, bet ir okei.
Rasa: Nu labi, tad es arī... Nē, paga, paga, tā nevar. Japāņu, oho, rīslings, pino grīdžo, šardonē.
Viesmīle: Vēl ir nedēļas vīns, spāņu verdeho.
Rasa: Kas ir Uņī blān?
Viesmīle: Tas ir vienkāršs franču vīns, no Gaskoņas, tur sajauktas vairākas vīnogas, šardonē tur arī ir, tāds vienkāršs vīns, viegls, dzirkstošs, citrusīgs.
Rasa: Jā, tad man, lūdzu, kaut ko citrusīgu un dzirkstošu.
Ieva: Kur viņš ir?
Rasa: Tas ir otrs baltvīns, uzreiz aiz tava eļļainā.
Ieva: Ā, ja? Es jau nemaz nezinu, ko man ielēja.
Viesmīle: Es jums ielēju Čīles šardonē.
Ieva: Ā, nu paldies, ļoti jauki. Tā, šito grāmatu mēs varam nolikt malā. Ā,kad es pasūtīju šardonē, biju aizmirsusi par to portugāļu viņu verde. Nu bet nevar taču cilvēks visu atcerēties.
Rasa: Nevar. Nu, priekā!
Dāvis: Tu gribi baltvīnu vai sarkanvīnu?
Jānis: Es neteiktu, ka baigi ilgotos pēc vīna, bet šai sarunai vīns pat varētu būt...
Dāvis: ...nepieciešams.
Jānis: Nepieciešams, jā. Noteikti sarkanvīnu. Baltvīnu es vispār dzeru tikai vasarā.
Dāvis: Es arī sarkanvīnu. Ā, zini, ko varētu? Vienu no tiem Jaunzēlandes Pinot Noir, ne?
Jānis: Ā, jā, tie ir labi.
Dāvis: Kaut gan arī citi Pinot Noir varētu būt laba izvēle, teiksim, amerikāņu. Un re, kur vēl franču vīni. Saint-Émilion Grand Cru – tas būtu tā vērts. Bet paliksim pie Jaunzēlandes?
Jānis: Labi.
Uldis: Tā, vīns. Sarkano?
Edgars: Nu dabīgi.
Uldis: Dabīgi. Labi. Tādā gadījumā mēs varētu... Pinotage. Pinotage tu negribi? Dienvidāfrikas.
Edgars: Es domāju, tā kā mēs esam kopā, tad jādzer tas, ko tu gribi.
Uldis: Nē, bet varbūt, ka tieši otrādi.
Edgars: Es gribu jaunus apvāršņus, man vajag piedzīvojumus.
Uldis: Varbūt varam ņemt Syrah, Cabernet...
Edgars: Sajaukumu. Normāli, jā.
Uldis: Tad mēs varētu paņemt šo te, tas ir spāņu... Syrah, Cabernet, Petit Verdot, jā? Es tik vēl pārliecināšos, vai tādējādi kaut kas mums neiet secen.
Edgars: Ā, kaut kas vēl labāks.
Viesmīlis: Es jums tiem vīniem patiesībā varu mirklīti dot, jo tas ir tiešām svarīgs lēmums, atklāti sakot.
Uldis: Jums arī tā liekas, vai ne?
Viesmīlis: Tieši tā, jā. Tādas lietas nevajag steidzināt.
Uldis: Grenache Noir.
Edgars: Kur tu redzi?
Uldis: Un tad es skatos, piemēram, šeit – iekaviņās ir visādi malbeki...
Edgars: Jā, bet sirā ir apakšā.
Uldis: Sirā – jā, bet es ne par to...
Edgars: Ā, te ir vēl viena lappuse, nu re, kā.
Viesmīlis: Es jums mirklīti došu, bet paliekam tad pie salātiem?
Uldis: Būtu labāk, ja sāktu ar to vīnu, nevis salātiem.
Edgars: Jā, tad ņemam, nav ko tielēties.
Uldis: Jā, bet vēl te ir... kabernē...
Edgars: Nu tad to kabernē, jo tur ir jaukums; tu pats saki, ka vajag jauktu.
Uldis: Te daudzi ir jaukti, tur jau tā nelaime. Zini ko – paņemsim kabernē, merlo, sirā, sandžovēze. [2. Argiano: rosso toscano, 2012 (40% Cabernet Sauvignon, 20% Merlot, 20% Syrah un 20% Sangiovese)]
Edgars: Jā, izklausās labi.
Viesmīlis: Tātad paliek salāti, salāti, steiks un vīns.
Toms: Vajag sākt ar tapām. Un paskatīties, vai viņiem nav mājas vīna karafē.
Svens: Mani vīns īpaši neinteresē.
Toms: Grapa? Grapu labāk ne.
Svens: Labi, es dzeršu Četras rozes.
Toms: Simtu?
Svens: Nē, nu kāpēc uzreiz tik ambiciozi? Piecdesmit.
Toms: Varbūt jāņem kaut kāds karstais balzams?