Mana nelaiķe vecmāmiņa bija no tiem cilvēkiem, kas tiešām uzskatīja, ka darīt labu un vispirms domāt par citiem ir pareizi. Un attiecīgi arī rīkojās.
Es tā nemāku. Ar pienākumu darīts labs darbs nav sliktāks, galvenais ir nedarīt sakostiem zobiem un piespiešanos.

(Reply to this)

darīt labu - tam jānāk no sirds. bet es arī esmu saskārusies ar aizdomām , ka man noteikti ir savtīgi nolūki, ja daru ko labu :(

(Reply to this)

Arī es esmu ko līdzīgu domājusi: kam patiesībā ir vajadzīgi tavi labie darbi - tiem citiem, kam tu labu dari, vai drīzāk jau tev pašam(ai)?

Taču arī tad, ja tu dari labu sevis dēļ, iegūst arī tā otra puse, kurai tas labums ticis. Un tāpēc, manuprāt, arī tādai motivācijai nav ne vainas. Galvenais ir darīt.

(Reply to this)

Cilvēki manipulē cits ar citu.

(Reply to this) (Thread)

Tev jauka bilde:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pats zinu :)

(Reply to this) (Parent)

man liekas, ka ir vērts tik un tā, pat ja pašam rodas šaubas par to, kādēļ tas īsti ir darīts, tb, kad sāc analizēt, kas tieši izraisījis konkrēto rīcību.

(Reply to this)

Atceries "Karalī Līrā" Kordēlija teica tēvam: "Es mīlu Tevi tā kā pienākums man liek!" Un šis viņu aiztrieca projam, bet vēlāk izrādījās, ka ta bija vienīgā meita, uz ko viņš varēja paļauties:)

(Reply to this)

var paskatīties arī no citas puses: ar labiem darbiem tiek bruģēts ceļš uz elli.

(Reply to this)