Aizmināmies vakar līdz Mežaparkam, bet tā arī lielo braucamo ratu neatradām (nu, karuseli es domāju). Pilnīgi nomaldījāmies, bet atbilde drošivien ir ļoti, ļoti vienkārša.
Visi bērni ir mazi dēmoni jau kopš piedzimšanas brīža. Tādēļ sākumā tā pieaugšanas fāze jebšu visas bērnības un pusaudžu gadi līdz pat jaunietim (kas jau skaitās pieaugušais) ir tāda kā katorga jeb stingras disciplīnas nometne, kas, manuprāt, ir pats nepatīkamākais ar ko cilvēkam dzīves laikā jāsaskaras. Viena no filmām, kas apliecina to, ka bērni ne tikai izspēlē visas pieaugušo spēles un lomas, visas pretīgās klišejas un steretopus, bet arī, ka viņos ir kaut kas dabiski mežonīgs, kas ne tuvu nestāv izpratnei par enģeļiem, ir Lord of the Flies. Ir vērts noskatīties abas versijas - 1963. gada un 1990. gada. Es pašlaik esmu sākusi ar jaunāko.
Un tomēr kafija un alko vairs nav priekš manis. Pēc glāzes mohito jutos pagurusi, bet pēc lates piemetās diennakti negulējušas sajūtas sirdsklauves. Mans ideālais režīms - nelietot neko no augšminētā, dzert zaļo tēju (arī tikai no rītiem) un gulēt 8 stundas. Pārējais viss lai ieskrienas!
Smeldzīgs un gandrīz vai jutekļiem sajūtams gabals White Material , par ielaušanos tur, kur nepienākas būt. Ģeniāls mūzikas celiņš un neaizmirstama Ipēra.
Tikko no gigapēdijas salādēju čupu grāmatu, kuras vajadzēs nākamā mēneša laikā vismaz nedaudz pāršķirstīt (es pat nezinu, pa kuru laiku varēšu pieķerties savam doc, lai piebeigtu vismaz dažas lapas). Kaut gan tuvie Austrumi un visas tās garīgās prakses nav mans fokuss un tēma, kuru es studēju, jūtu, ka zināms eksaitments parādās - gandrīz vai sajūta no studiju gadiem, kad vēl nezināms lekciju kurss priekšā, kurš sola atklāt jaunas pasaules. Man pat gribas nedaudz atiet no pašreizējiem izpētes apgabaliem un nedaudz ielūkoties citos klajumos, kaut vai pa atslēgas spraugu. Nu un tagad es gandrīz vai nevaru sagaidīt, kad ķeršos klāt grāmatām kā 'In search of the Miracolous Fragments of an Unknown Teaching', 'The Temple in Man: Sacred Architecture and the Perfect Man Architecture', 'Mystical Dimensions of Islam', 'The Man of Light in Iranian Sufism', 'Women who Become Men: Albanian Sword Virgins' etc. Vienīgi tuvākajā nākotnē jāapsver doma par kindle iegādi, jo pdf'i datorā manas lasīšanas paražas neiepriecē.
Līdzās daudzām grāmatām, kuras te, pie mums, nav nevienā bibliotēkā atrodamas, manā Minhenes studiju programmā ir iekļautas arī Linča 'Lost Highway', Brūksa 'Meetings with Remarkable Men' http://www.imdb.com/title/tt0079542/
Esot pa vidu visiem ieteikumiem, pārmetumiem un pamācībām par to, kā ir pareizi vai nepareizi rīkoties tieši šajā konkrētajā gadījumā, kurš attiecīgi ir tieši šovakar mana piespiedu palikšana Rīgā ar mērķi sagaidīt saimnieka meitu (jā, jā, Līgo vakarā izdomājusi braukt šurpu!) nupat kā pabeidzu mazgāt grīdu un vēl pirms piecām minūtēm saplēsu Marinas dāvāto dārgumu - savu krūzi. Gandriz vai asara nobira. Tik žēl tās krūzes un sevis palika. Vienkārši tādēļ, ka ļoti negribas ne par vienu tagad domāt un redzēt, un vispār atsļēgties un restartēties, bet ... .
Daugavā tagad arī var nodot stikla taru (vienīgi tikai viņu pašu) par to saņemot 0,05Ls. Nav jau daudz, bet tomēr. Gaidu, kad pie mums ieviesīs Skandināvu sistēmu, kad visas plastmasas pudeles+bundžas iespējams nodot, saņemot pretī kaut vai tos dažus santīmus.
20. augustā durvis vērs jaunais Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
"Desmit gadus lolota ideja, septiņi gadi intensīva darba un trīs gadi sarežģītas restaurācijas. Tā ekspozīcijās varēs atpazīt bijušā Ārzemju mākslas muzeja kolekcijas, bet darbības stilā – jaunu attieksmi pret specializāciju. Muzejs pozicionējas kā kultūras apmaiņas vieta, kur būtiskāka par nacionālo piederību ir izcilība. Tas nozīmē, ka šī muzeja durvis nebūs slēgtas arī latviešu mākslai. Muzejs vēlas būt kā saskarsmes punkts starp Austrumiem un Rietumiem, kā arī dialogs klasikai un laikmetīgajam – ar to domājot gan ekspozīcijas, gan uztveres formu. Vēl viens jaunā muzeja aspekts ir harmonija starp izziņu un atpūtu, kā arī robežu nojaukšana starp dažādām kultūras formām."
Atkal jau nācās pārliecināties, ka tie zviedri savā vienādīgumā un arogancē uzdzen izteiktu pretīgumu. Tāpēc es labāk atrastos kaut kur citur, piemēram, šeit http://www.youtube.com/watch?v=i8mz9uOv
Šovakar baismīgi gribas diskot pie Erasure gabaliem, piemēram, pie šāda http://www.youtube.com/watch?v=FIjoqmN5
Ja kāds vēl nav redzējis Cry baby, tad fiksi, fiski jānoskatās. Tāds rokenrols - raudošs Džonijs jaunībā, nonarkojies Igijs Pops, epizodlomā pavīd pat Vorhola savecējusī zvaigzne Džo Dallesandro. Filmēšanas komanda izkaidējusies ne pa jokam. Higly recommended!
Stokholmā esot svaigs gaiss un šodien es tur būšu. Šitais karstums pat man ir nedaudz par traku.
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)