when the time swirls

05:14 pm - autumn mood

Sarunas par mākslu man ir apnikušas, par mīlu - garlaiko. Labi vēl, ka kinō nav līdz kaklam.

05:10 pm

Aizgāju uz nekam nederīgu semināra lekciju (ak, manas dārgās 60 minūtes vējā, ar vīstošām ausīm) un noskatīju brilles, kuras nevaru atļauties. Tagad no tā visa piemeties kašķis, varbūt kādu cibiņu atdraugot?

12:25 pm

pie rīta tējas gandrīz apraudājos, lasot šo

02:48 pm

Uz balkona uzziedējušas pienenes. Kāpēc gan nav pavasaris!

12:52 pm

šitā aktrise ir kaut kas nepārspējams ar savu blondo galvu un skaisto augumu. Par spīti tam, ka visur apnarkojusies vai piežlumbājusies, paspējusi filmēties Amerikas slavenāko režisoru filmās (laikam laba gultā). Viss ārējais tēls nedaudz atsit Juliette lewis, bet pirmā ir, protams, tikai pēdējās ēna.

09:09 pm

Pēdējā laikā mūzika vairs neklausās.

11:05 pm

Manuprāt, 3 Women pārsit pat Linču. Jau ar pirmajiem kadriem bija skaidrs, ka tas būs kaut kas izcils. Bija arī. Kā sapnis. Bet ne labā nozīmē, drīzāk tajā sajūtā, kas paliek ļoti traucējoša un neatrisināta, no tā gribas atkratīties, bet nevar. Nav pat iespējams izstāstīt, par ko ir filma, jo pats Altmans ir teicis, ka viņš to bija nosapņojis. Bet laikam tas nav galvenais, svarīgākais ir patiešām zemapziņas līmenī aizskartas neirozes vai kas tāds. Pie tam mums noteikti negribas kļūt par nevienu no viņām, ne par Milliju, ne par Pinkiju. Šis ir deserts maniem draugiem, estētikas mīļiem, 70. gadu krāsu maigums Kalifornijas saulē ir viegli reibinošs.

12:25 pm

Tomēr tie sociālie tīkli ir mulsinoši. Visi vienā telpā mēs tur sēžam - draugi, paziņas, mīļākie, tie ar kuriem kaut kad bijusi satuvināšanās un tagad pēkšņi pazudusi, svešie un tev nepazīstamie, kādi, kuriem tu vēlētos aizrakstīt un iepazīties, bet neuzdrošinies, pat tie, ar kuriem bijis kas sevišķš, bet nu ir viss pazudis, arī darba biedri un kolēģi. Visi vienā telpā esam, it kā tējotu pie blakus galdiņiem un izliktos viens otru neredzam, bet vienlaikus klusu vērojam vens otru un piefiksējam visas darbības. Es katru reizi jūtos nedaudz neērti.

11:16 pm

Carlos ir viens lielisks gabals. Jā, jā, tas ir par to pašu Carlos the Jackal - radikālā islama teroristu un Marksa ideju aizstāvi, kurš kļuva Rietumos slavens ar nežēlīgiem teroraktiem. Protams, filma ir fikcija un neko daudz citādāku no tās nevar gaidīt, bet vajag jau tikai vienu - apburošu galvenās lomas tēlotāju, kurā, lai cik viņš nežēlīgs un ļauns tipāžs būtu, meitenes samīlas līdz ausīm. Tad nu lūk, es iekritu pēc rīta mošanās ainas, kad viņš kūņojas ārā no moskīttīkla, kails, apresnējis un ataudzis melns.

11:33 am

Tie rudens fesķivaļšiki veļas virsū kā slāpējošs lapu mākonis. feisbukss pilns ar uzaicinājumiem un ieteikumiem. man jau vairs nepietiek spēka izsekot līdzi un kritiski iedarbināt savu prātu tā virzienā, kas man patiešām būtu no tā visa vajadzīgs. Varētu ierakties mājas spilvenos, lasīt blogus un degunu izbāzt ārpusē tikai tad, kad viss jau noklusis.

04:56 pm

viss par seksu

10:22 am

Nav jau slikta tā Birojnīcas ideja, bet sakiet ko gribat - es tur savu krēslu, kur pavadīt vairākas stundas un kurš man nelauztu muguru, neatradu. Un arī divas lietas, kas man būtu svarīgas - jaunākie žurnālu un avīžu izdevumi (ne tikai lv valodā)+tehniskais stafs, kas man pie vajadzības palīdzētu ar problēmām visādu saitu apguvē, arī tur nav. Bet kapija un tēja man pašai ir mājās, par velti. Sorry guys!

08:38 pm - mājas mīļās

Nekad, nekad es vairs nebraukšu ar autobusu pāri pusei Eiropas. Bija jau aizmirsies, cik briesmīgas ir poļu tualetes un nakšņošana pussalauztā krēslā blakus pilnīgam svešiniekam. Viss, šitā bija pēdējā reize.

02:59 pm - Slavs and Tatars

... un Kunsverein uz baltā kuba milzīgajiem griestiem palēnām top Laimas zīme. no kviešu buntītēm, ko vēl dažas dienas atpakaļ paši ar izkapti pļavā nopļāvām ...

05:33 pm

Minhene ir reāls posh. Pilnīgi redzu tos draugus, kas te justos kā savās mājās un arī tos, kuri nepatikā viebtos. Pati vēl neesmu noformulējusi veidokli. Patīkamās lietas pagaidām ir diezgan interesantā un dažādā mākslas dzīve, attālumi un formāti, it sevišķi imperiālisma arhitektūras garša, kas te koncentrējusies, lēnīgais dzīves ritms, acīm patīkamās izpriecas estētikas līmenī un, jā, neizsakāmi garšīgs saldējums. Ne visai tīkamās - pārāk lielā skaārtotība un tīrība, kas dikti jau atgādina Zviedriju un permanentās devās varētu sākt krist uz nerviem, vācu mentalitāte un mainīgie laikapstākļi. Jāteic, ka biju diezgan izmisusi ierodoties šajā drēgni lietainajā klimatā no šķietami karstās Rīgas. Vorkšops ir ļoti iedvesmojošs un liek man pārdomāt daudzas līdz šim it kā pieņemtas patiesības (it sevišķi no rietumnieka skatupunkta), pie tam man pirmo reizi dzīvē sāk vilkt uz tuvajiem austrumiem. Nogurums gan vakaros ir tāds, ka nav pat spēka piefiksēt visu dienas laikā piedzīvoto un iedvesmojošo, tai skaitā, to, ka izmēģinājām Šteinera krāsu mācību praktiski, dabas muzejā redzējām brīnumainas putnu mīlas dejas un beidzot piedzīvoju Avotiņu dzīvē (nonācu arī pie vienas svarīgas atklāsmes viņa glezniecības sakarā). Šodien būs vēl viens piedzīvojums - tūre mersedesā pa 'citu' Minheni.

01:47 pm - Džordžija un viņas mazais Huans

10:43 am

šībrīža dziesma

09:45 am - acu mielošanai

Vintage mīļotājiem, te milzum daudz skaistu lietu

04:56 pm - steidzami&svarīgi

Šīs JS saulespielietās iešu aplūkot Minhenē.

09:17 pm - šodienas h***as

Pavisam nelāgs gadījums, ko negribas atstāt - nopirku biļeti caur ecolines uz Minheni turp atpakaļ. Izbraukšana bija paredzēta jūlija beigās, bet kā izrādās (to tikai šodien uzzināju pēc viņu kantora zvana), ka meitene/pārdevēja sajaukusi datumus un ierakstījusi nevis jūlija beigas, bet gan jūnija beigas. Tip sanāk, ka man likumīgi vakadzēja sēsties tai busā šodien. Tātad pēc zvana šorīt to uzzinājusi (nebiju rūpīgi pēc pirkšanas izpētījusi biļeti, jo pirku diezgan steigā (jā, tā gan ir mana vaina!!!), tādēļ biju diezgan lielā šokā par šādiem jaunumiem) steidzos uz viņu biroju ar cerību biļeti samainīt, a šie ko? Vienkārši mani pasūta un visu noveļ uz mani, jo, lūk, es esot pati vainīga, neesot pārbaudījusi biļeti. Tobiš neviens neko mainīt netaisās. Tātad jautājums tagad tāds - negribas atstāt to kaktu kantori nesodītu (kaut biļete drošivien jauna būs jāpērk!) un kur ielikt kādu ziņu par šādu negodīgu gādienu! Patērētājtiesībju aiztsāvjiem jau zvanīju, viņi mani pasūtīja tālāk, lai zvanot satiksmes ministrijai. Ko darīt? Kā būt šajā gadījumā? Negribas to tā atstāt principa pēc!