Hm, muzeja blogs arī, es teiktu, dīvains:
http://www.rigasbirza.lv/blogs , tāpat kā logo.
Teksta fragmentā "harmonija starp izziņu un atpūtu" parādās bailes no vārda "izklaide", kas Latvijas muzejiem ir ļoti raksturīgi, taču vietā liktā "atpūta" izklausās nedaudz divdomīgi: man uzreiz nāk prātā apmeklētājs/-a, kas iesnaudies/-usies uz dīvāniņa muzeja zālē - vai arī kaut kas garlaicīgs, kaut apveltīts ar visu iespējamo izcilību, kaut kas tāds, ko uzlūkojot nāk miegs.
Tāpat nekāda uzmanība pirmajos vēstījumos nav pievērsta potenciālajiem muzeja apmeklētājiem - bet kam gan citam muzejus ierīko? Ja apmeklētājs netiek uzskatīts par draugu, sadarbības partneri, elementu, bez kā muzejs nevar pastāvēt, tad ierīkojam mākslas pētniecības institūtu, mākslas darbu krātuvi, arhīvu - un beigta balle!
Mans vērtējums tekstam (pasvītroju - tekstam): maz sirsnības, vienkāršības un ieinteresētības par publiku; relatīvi daudz arogances un samežģīta, neveikla forma. Vēstījuma vektors vērsts uz savas nabas spodrināšanu, tā teikt.
Kā īstenībā būs, to tiešām laiks rādīs.