12:06 pm - kā es kļuvu par to, kas esmu
Ja nu par tiem sapņiem un to, kas pazaudēts, aizlaists, aizgājis vai kā nu tur... nesen sāku rakāties pa saviem "atmiņu" plauktiem - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Ja tiešā - tad velku ārā savus vecos zīmējumus, pierakstus, kaut kādas klades no skolas laikiem, kuros viss glīti un skaisti iekļaujas katrā rūtiņā, līnijā, nepareizie burti pareizi pārsvītroti un izlaboti (atcerieties, skolā tak mācīja arī to, kā nepareizi uzrakstīto pareizi nosvītrot un kurā vietā tad tas labojums jāveic, nedrīkstēja tak tā ķep ļep saķēpāt, pāršvunkāt pāri), viss tāds glīts un kārtīgs. Mati no tā ceļas stāvus un šausmas metas. Taču glītrakstīšanā kaut kādu tur medaļu pat dabūju. Varbūt man vajadzēja kļūt par sekretāri, labo roku kādam priekšniekam, visus papīrīšus parakstīt un skaistā rokrakstā drukāt, bet nu dators tak visus tos sapņus izjauca. Taču, ja nopietni, es gribēju kļūt par balerīnu. Jā, nu tik banāli, ka nu vairāk nevar būt, pēc tam vēlējos kļūt par modeli (arī banāli, piedodiet, esmu romantiska meitene!!!!), bet tā kā ātri sapratu, ka arī šis prieks ies garām, tad ātri pārslēdzos uz tērpu darināšanu pašas rokām. Šito gan esmu piepratusi oj, oj - visā nopietnībā man ir piezīmētas pilnas lapu klades ar tērpiem un modeļiem, skaistām meitenēm, lellēm, izdomātām šmotku pasaulēm - tas viss kaput ar to brīdi, kad sapratu - vienu vīli es pat nošūt nevaru un adatā diegu ievērt man riebj ... un tā nu visi skaistie sapņi palikuši ierakti lapu kaudzēs, putekļos, papīra ērcītes, kuras tagad es velku ārā, lūkoju, jūsminos, skumdinos un apbrīnoju ...
visi 3 sapņi mums ir kopīgi. sākumskolā gāju deju novirziena klasē, kas iekļāva arī baleta pamatus (bet es izrādījos smagnēja un neplastiska par spīti smalkajam augumam); bērnudārza laikos gāju uz kaut kādiem bērnu modeļu kursiem, hihi, bet labi, ka tas ātri pārgāja, nez kā es tagad ar savu 1,60m augumu satricinātu modes industriju; un tad protams lietišķie ar apģērbu dizainu, kas man iespējams atņēma ļoti daudzas jaukas nākotnes perspektīvas, kā arī nervus un pašpārliecību; tagad esmu samierinājusies un priecīga par to, ka izrādos sausās teorētiķes tips, nu kāds tur balets, kāda mode!! dzīve jau nav kīnō.
| From: | josie |
Date: | January 11th, 2010 - 12:39 pm |
---|
| | | (Link) |
|
es vēl nepastāstīju par aktrisi, dziedātāju un kinorežisori. man šķiet, ka es labi iekļaujos vidējā sieviešu sapņu standartā ;D
ārpus Vidējā Sieviešu Sapņa man vēl bija policistes profesija (seksīga dūda, kas kruta kaujas un ir vienīgā dūda starp miljons puikām. un protams spējīga sadot ikvienam, kas man skolas laikos nodarījis pāri)
| From: | josie |
Date: | January 11th, 2010 - 10:21 pm |
---|
| | | (Link) |
|
es savukārt visiem salašņām, apsaukātājiem un lošiem izdomāju atriebties, kļūstot slavena un miljonāre,
plāns šobrīd procesā ;D
mana pirmā sapņu profesija bija slaucēja (t.b. 'sētniece'), jo bija tik nenormāli forši ar lielo zaru slotu, ko sētniece pagalmā aizlienēja, dzenāt lapas.
tad es gribēju būt policiste.
tad maksas slepkava
tad psiholoģe
tad režisore
tad pāragri dzimušo bērnu daktere
un, protams, katrās olimpiskajās spēlēs (daiļslidošana, mākslas vingrošana etc.), deju sacensībās un visos citos pekstiņos, ko rāda pa televizoru, saskatīju savu nākotnes zvaigzni
apstājos pie pēdējā - lasīt un rakstsīt biezas grāmatas, kuras neviens cits nekad nelasa/neizlasa :)
vienu vārdu sakot, viss un nekas un atbilstoši situācijai.
tiesa, tērpi, mēles, skatuves, u.tml. būšanas mani gan nekad nav interesējušas (jo mamma strādāja modeļu namā:D )
| From: | josie |
Date: | January 11th, 2010 - 10:24 pm |
---|
| | | (Link) |
|
es atkal nekad neesmu gribējusi būt, piemēram, vetārste vai jebkāda vispār ārste, altruisms nav manā dabā un bērnībā mums mājās bija cūka, govs un vesels pagalms stulbu vistu (tātad arī ne slaucēja un sētniece, protams!) ;))