mana pirmā sapņu profesija bija slaucēja (t.b. 'sētniece'), jo bija tik nenormāli forši ar lielo zaru slotu, ko sētniece pagalmā aizlienēja, dzenāt lapas.
tad es gribēju būt policiste.
tad maksas slepkava
tad psiholoģe
tad režisore
tad pāragri dzimušo bērnu daktere
un, protams, katrās olimpiskajās spēlēs (daiļslidošana, mākslas vingrošana etc.), deju sacensībās un visos citos pekstiņos, ko rāda pa televizoru, saskatīju savu nākotnes zvaigzni
apstājos pie pēdējā - lasīt un rakstsīt biezas grāmatas, kuras neviens cits nekad nelasa/neizlasa :)
vienu vārdu sakot, viss un nekas un atbilstoši situācijai.
tiesa, tērpi, mēles, skatuves, u.tml. būšanas mani gan nekad nav interesējušas (jo mamma strādāja modeļu namā:D )