- atrodas Milānas del Novocento
- 3.2.24 08:57
- Šī ir pirmā Donghi glezna, kuru redzēju, Margarita (Margherita) atrodas del Novocento, Milānā. atvainojiet izmēru, klabe ir noņēmusi iespēju labot pukstus un ar pirmo piegājienu bildes izmērus nemāku nomainīt. lūk. vainojiet klabi, kura paliek veca (nopūta).
- 4 rakstair doma
- 12.12.23 21:17
- koledžas nedēļa, par pārējo vēlāk. ā, un atcēla Sokolova koncertu, mans mīļākais pianists.
- 2 rakstair doma
- tāda diena - cik maksā pusaudzis
- 6.12.23 17:26
- kapitulēju farmācijas firmu priekšā, nopirku klepus sīrupu, muco Rinathiol un vēl kaut kādas zāles un D vitamīnu (45 eiro), iepriekšējais iet uz beigām. un, beidzot guļu, krīze būs pāri.
šodien nācās mazulim braukt līdzi pie daktera (120 eiro), rūcu, kunkstēju un spārdījos, bet, nu, kas jādara, jādara, vilku savu puņķaino galvu no mājas ārā un gājām uz autobusu un metro. mazajam starpbrīvdiena starp eksāmeniem, rīt latviešu valoda, piektdien angļu. skaidrs, ka ne vienam, ne otram sīkums gatavoties netaisās. nu, nekas, mums ir norunāts, ja atzīmes būs sliktas, darbdienu vakaru klīstiņiem nākamajā pusgadā būs gals. ja labas atzīmes, lai klīst uz veselību. norunāts, protams, ir stiepjams jēdziens, es domāju, ka norunāts, bet, ja mērus nāksies īstenot, gan jau, ka izrādīsies, ka nekas nav norunāts.
mājās braucot atjaunojām nozaudēto braukšanas karti (10 eiro) pievīlēju kārtējās nozaudētās atslēgas (50 eiro par atslēgu x divi = 100 eiro (un tas ar atlaidi, cits ērglis paprasīja 105 eiro par atslēgu, par ko es gauži sašutu un piekritu gaidīt stundu, kamēr atnāks otrs kolēģis, kurš uztaisīja uz pusi lētāk). kā es zināju, ka 105 eiro nav godīga cena? jo pirms mēneša jau pievīlēju divas atslēgas, viena pie T. otra sīkajam. labā ziņa, ka sīkā telefons atradies, un maks arī. telefonu jau dabūja, maku apzinīga kundzīte nodevusi atrasto mantu kantorī, lai pati aun kājas un brauc pakaļ. dabūs atpakaļ bankas karti (tikko - pirms trim nedēļām - atjaunotu), skolēna ID un skolas skapīša atslēgu. nopriecājos, ka pēc otrās atjaunošanas neatjaunoju BE ID sīkajam, jo, skaidrs, ka to būtu vēl trīs reizes pa šo laiku nozaudējusi. nu, jā, kamēr gaidījām atslēgas, paēdām (25 eiro), nopirkām divus lietussargus (jo visi trīs iepriekšējie ir aizgājuši dzīvē, turpat kur maki un atslēgas), divus pārus cimdu (59 eiro), ķēdi, kurā iekārt atslēgu (9 eiro) un paku ar papīra mutautiņiem (4 eiro), un draudzīgi šķīrāmies. sīkais aizlaida pie draudzenes, es caur bodi (mellenes - 7 eiro) uz māju. uztaisīju tēju, apēdu sauju melleņu un divus mandeļu cepumus (vēl joprojām negaršīgi), iekritu gultā un aizmigu. tagad pamodos ar vēl joprojām sāpošu galvu un skaitu cāļus.
un nu jūs arī, mīļie cibas draudziņi, zināt, kāds es esmu nūģis (un cik maksā bērns). - 11 rakstair doma
- 5.12.23 19:57
- par grāmatām: nopirku Heiga (Haig Matt) Reasons to Stay Alive, esmu tikusi līdz 1/8. Nospriedu, ka vēl joprojām par grāmatu nav viedokļa. ja atradīšu (viedokli), uzrakstīšu vēlāk. depresijas apraksts adekvāts. bet tad, katram sava depresija un tamlīdzīgi, tāpēc tas viss ir subjektīvi un subjektīvi un vēlreiz subjektīvi.
- 5 rakstair doma
- par iesnām
- 5.12.23 19:54
- šis ir diezgan palīdzīgs iesnām un sāpošam kaklam:
https://www.youtube.com/watch?v=8OXa2aP6Wts&t=23s
un skaidrs, ka paracetamols. - 0 rakstair doma
- 5.12.23 19:54
- relatively normal level of disfunction: j'ai un chat dans la gorge, jeb citiem vārdiem, tešu. kreņķis, esmu izgāzusies kā veca sēta ar visiem saviem labiem padomiem, apmēram šādiem, ja esi slims, sēdi mājās un atpūties, slimam cilvēkam nav jāstrādā, tā nekad vesels netiksi -
ko es daru ar galvu kā spaini - sēžu kā kūka ieurbusies ekrānā un risinu pasaules problēmas, ibio (jā, piekrītu, man ir lielummānija, gan jau, ka problēmas ir visnotaļ provinciālas. vai vismaz maznozīmīgas). gan jau, ka šajā kondīcijā taisu kļūdas, kuras vēlāk pašai vien nāksies labot.
uz citas, nots, T. Rīgā, vedīs savu mammu uz JRT un Aīdu, un koncertiem, sataisījis kultūras programmu nedēļai, katru vakaru pa pasākumam. A. pie draudzenes, un es uzcepu mandeļu cepumus. sanāca nekādi, tāpēc recepti nelikšu. vai arī neko īsti nejūtu, jo j'ai un chat dans la gorge, psiha, pūkaina un izspūrusi radībiņa, knošas, trinas, skrāpējās, nesās, kā apdullusi lielgabala bumba, un man jāklepo. deguns, mute, kakls un elpvads kā izbraucīti. bērnībā domāju, ka izbraucīti ar drāšu pudeļu birsti, tāpēc sāp.
a propus, par kaķiem, mūsu miestā šovasar bija viens tāds, kurš, kamēr vedu mammas suni pastaigāties, piepūtās milzīgs un uzbruka. metās virsū kā izšauta lode, zobus atņirdzis un spalvu gaisā saslējis, godīgi, nobijos kā diegs un pavisam nopietni grasījos doties potēties pret trakumsērgu. pasitu aukšdelmu acīm priekšā un šis to kārtīgi sasrāpēja, tas leciens uz manām acīm, tas bija iespaidīgs, tāds mazs kaķēns desmit reižu savā augumā. un uzbrukama ātrums arī. vasarā gūglēju, ka Latvijā trakumsērga pēdējos astoņus gadus neesot manīta (vai tuvu tam), un uz infektoloģijas centru neaizbraucu. gan jau, ka kaķim posttraumatiskais stresa sindroms uz suņiem. un tantiņām. lai nu kā, mēs ar suni (cienījamu gabarītu kundze un cienījamu, kaut ne pārāk lielu gabarītu suns), šņācām pretī, apgriezāmies papēža uz riņķi un devāmies pretējā virzienā. lūk, un kaķim, gan jau, ka amats rokā. a es neko, kā šo ieraugu, mudīgi dodos uz pretējo pusi - ar vai bez suņa. oh, un kaķis vēl dzīvs, tāpēc nekādas trakumsērgas šim, skaidrs, ka nebija.
un vēl, mums arī svētdien vakarā uzsniga sniegs. kā uzsniga vēl ziedošām kliņģerītēm, tā arī nokusa. bija - nebija - kas to vairs zina. - 5 rakstair doma
- šodien
- 30.11.23 07:16
- slīcēju glābšana pašu slīcēju rokās, un vēl tas, ko minhauzens (gorins, zaharaovs vai kas nu tur) teica (aiz matiem no purva). nu, lūk, man arī apmēram tāpat.
- 0 rakstair doma
- 29.11.23 06:32
- gan jau, ka nevienu šorīt nevajag pamodināt (stundu par vēlu).
mēs ar bezmiegu pēc yogas nidra beidzot esam izvēlušies no gultas, četros krusa pamodināja. Ziemeļjūras laiks - vakar saule norietēja skaidrās debesīs.
vakar paņēmu pēcpusdienu brīvu, sakopu dārzu, labi, ka izgāju paskatīties, novācu lapas un zarus, noslaucīju terasi, un tiku pie ļoti sāpošām rokām un pleciem - esmu palikusi mīksta. vakar iedzēru paracetamolu un vēl mazliet vēlāk vēl vienu. pamodos arī ar sāpošām rokām.
māja ballītes gaidās - mazulis nopircis kleitu, jaku, vēl palikušas zeķubikses un kurpes - pēc pēdējām rīt vajadzētu aizbraukt uz bodi. - 0 rakstair doma
- lapas šogad nolīst
- 26.11.23 09:49
- pamazām atkopjos, bet, nu, vēl nejūtos gauži labi. šodien jāmācās, jāsagludina drēbes, vēlā pēcpusdienā koncerts - tāda diena. ārā rudens, lapas vēl kokos - šogad nav lielu vēju, kas tiek līdz zemei, nokrīt pats vai nolīst kopā ar lietu.
netieku pie sagrābšanas, jo slapjš un slapjš un slapjš -
sagribēju uzadīt mazulim džemperi. iekritu amazonē dzijas pētīt. bet, nu, ļaušu pašai izvēlēties. - 3 rakstair doma
- 23.11.23 06:25
- ļoti intensīvs periods, daudz darba, zaudēju miegu. lāpos ar yoga nidra. citādi, kā parasti, labi un lieliski. T.ir ticis pie saviem novembra un decembra datumiem, kas nozīmē, es varu ķerties pie janvāra brauciena organizēšanas, biļetes, pasākumi, u.tml.
- 2 rakstair doma
- 17.11.23 08:37
- bilde no Carla Raasdsveld, te: https://wooarts.com/carla-raadsveld-pai
ntings/
esmu iestrēgusi.
- 2 rakstair doma
- 17.11.23 07:54
- šogad novembris ir dzeltens un pelēks, debesis tik zemas, kā Skalbem, karotes var aizbāzt.
atpakaļ pie "kā parasti", un parasti ir labi, pat lieliski. vakar bijām uz vijoļkoncertu, vijolniece bija izcila, pavadītājs (pagaidām) ne tik labs, bet viņam tikai 22 gadi, ir kur augt. daudz darba (jo, nu, Patrika aizvietotāju darbā pieņems tikai janvārī) un gada beigas. koledžas sesija nāk, vajadzētu pētīt visādus drošības jautājumus (mājas darbs no pagājušās sesijas). saskaitīju stundas, cik pētīšana paņemtu, ideālā pasaulē vajadzētu darba nedēļu. laimīgā kārtā daļu no vajadzīgajiem ķeksīšiem pa ceļa malām jau esmu salasījusi, tā ka sanāks tikai atkārtot. decembris būs veltīts finansēm, budžetam, grāmatvedībai, un tā ir tēma, kurā es pati varu lekcijas censoņiem lasīt. jūtos, ka mazliet par daudz sakritis. kaut kur jāiestūrē kolektīvās pusdienas - domājot par nākotnes atbalsta sistēmu. jāuzraksta kolēģiem, kuri vakar gāja uz interviju cikliem. un, varbūt, saorganizēt pusdienas nākamnedēļ.
rīt pie psiholoģes, mums dubultā sesija, pa priekšu pusaudzis, tad es.
darba dienas maliņās:
veļa (vajadzētu sanākt trim mašīnām),
ēdienkarte nākamajai nedēļai un iepirkties (kaut nu būtu skābie kāposti! ļoti gribu skābus kāpostus!),
papētīt kādas biļetes janvāra sākumā ir izdevīgākas, braukšu pie mammas.
jums arī, mīļie cibas draudziņi, lai laba diena! - 13 rakstair doma
- ko mīlēt novembrī
- 15.11.23 05:58
- dzeltenas lapas, mārtiņrozes un miķelīšus,
svētkus,
dzīvu uguni, ja ir (kamīns, vaska sveces),
lietu un karstus dzērienus,
ka pulkstenis rāda pareizāku laiku un pusdienslaiks ir ap 12:27,
Ziemassvētku (un brīvdienu) plānošanu,
var sākt plānot nākamā gada dārzu,
siltus pledus,
grāmatas,
skābus kāpostus. - 8 rakstair doma
- tas sarkanais
- 13.11.23 22:00
- mazulim izmetās nātrene un dienu pabeidzām pie dežūrdaktera. tagad zobi un gulta, esmu nogurusi.
- 5 rakstair doma