- tāda diena - cik maksā pusaudzis
- 6.12.23 17:26
-
kapitulēju farmācijas firmu priekšā, nopirku klepus sīrupu, muco Rinathiol un vēl kaut kādas zāles un D vitamīnu (45 eiro), iepriekšējais iet uz beigām. un, beidzot guļu, krīze būs pāri.
šodien nācās mazulim braukt līdzi pie daktera (120 eiro), rūcu, kunkstēju un spārdījos, bet, nu, kas jādara, jādara, vilku savu puņķaino galvu no mājas ārā un gājām uz autobusu un metro. mazajam starpbrīvdiena starp eksāmeniem, rīt latviešu valoda, piektdien angļu. skaidrs, ka ne vienam, ne otram sīkums gatavoties netaisās. nu, nekas, mums ir norunāts, ja atzīmes būs sliktas, darbdienu vakaru klīstiņiem nākamajā pusgadā būs gals. ja labas atzīmes, lai klīst uz veselību. norunāts, protams, ir stiepjams jēdziens, es domāju, ka norunāts, bet, ja mērus nāksies īstenot, gan jau, ka izrādīsies, ka nekas nav norunāts.
mājās braucot atjaunojām nozaudēto braukšanas karti (10 eiro) pievīlēju kārtējās nozaudētās atslēgas (50 eiro par atslēgu x divi = 100 eiro (un tas ar atlaidi, cits ērglis paprasīja 105 eiro par atslēgu, par ko es gauži sašutu un piekritu gaidīt stundu, kamēr atnāks otrs kolēģis, kurš uztaisīja uz pusi lētāk). kā es zināju, ka 105 eiro nav godīga cena? jo pirms mēneša jau pievīlēju divas atslēgas, viena pie T. otra sīkajam. labā ziņa, ka sīkā telefons atradies, un maks arī. telefonu jau dabūja, maku apzinīga kundzīte nodevusi atrasto mantu kantorī, lai pati aun kājas un brauc pakaļ. dabūs atpakaļ bankas karti (tikko - pirms trim nedēļām - atjaunotu), skolēna ID un skolas skapīša atslēgu. nopriecājos, ka pēc otrās atjaunošanas neatjaunoju BE ID sīkajam, jo, skaidrs, ka to būtu vēl trīs reizes pa šo laiku nozaudējusi. nu, jā, kamēr gaidījām atslēgas, paēdām (25 eiro), nopirkām divus lietussargus (jo visi trīs iepriekšējie ir aizgājuši dzīvē, turpat kur maki un atslēgas), divus pārus cimdu (59 eiro), ķēdi, kurā iekārt atslēgu (9 eiro) un paku ar papīra mutautiņiem (4 eiro), un draudzīgi šķīrāmies. sīkais aizlaida pie draudzenes, es caur bodi (mellenes - 7 eiro) uz māju. uztaisīju tēju, apēdu sauju melleņu un divus mandeļu cepumus (vēl joprojām negaršīgi), iekritu gultā un aizmigu. tagad pamodos ar vēl joprojām sāpošu galvu un skaitu cāļus.
un nu jūs arī, mīļie cibas draudziņi, zināt, kāds es esmu nūģis (un cik maksā bērns).
draugi visi 16 ierakstīties rakstīt laboties