Es lasīju pirms pusotra gada. Man nav bijusi īsti depresija, bet ja runa par tikšanu ar to galā, tad, šķiet, pašas grāmatas vēstījums ir par to, ka katram tas ir ļoti individuāli. Tomēr dažas epizodes šķita pazīstamas, taču ar šaubām par sevi vieglāk tikt galā, ja depresijas īsti nav. Un skaidrs, ka subjektīvi, jo personisks stāsts. Cik esmu lasījusi par depresiju it kā neitrālākās grāmatās par depresiju, tur arī uzsver, ka depresija katram var izpausties citādi. Esmu to novērojusi dažādu cilvēku stastītajā, jo mūsdienās no tā mazāk kaunas. Lai gan var būt vienojošas lietas. Tāpēc būtu interesanti lasīt tavu viedokli, ja tu depresiju pazīsti labāk.

labi, mīļum, kad izlasīšu, uzrakstīšu - es arī viņa vecumā (agrie 20, viņam 24) biju ļoti nobijusies no dzīves un griezu vēnas. panikas daļu un pašnāvības domas labi saprotu.

man tikai šobrīd ar lasīšanu iet ļoti lēnu - ātrāk par Zsv brīvdienām pie tāda nopietna lasījuma netikšu -

Saprotu. Man arī intensīvos darba periodos sanāca lasīt maz. Lēnu lasīt ir ok. Bet nu skaties, kā pēc laika būs, vai pašai gribēsies vai negribēsies par grāmatu izteikties.

es šito nepabeidzu, kaut kas cits man novērsa uzmanību.

:) pazīstami!