RIP kakje

Vakar cibā uzzināju, ka sīks lācis aka Zane ir mirusi. 18.maijā, ja gribam būt precīzi. Enīvejs, dusi mierā, draugs, es par tevi paraudāšu  (un Blusu un sevi un visu pārējo) un dzīvošu tālāk. Šajā vilcienā tavs rumpīts tevi pievīla.

...

ojj..

šorīt prātuļoju, ka sēru dziļums proporcionāls tam, cik tuvu pazīstami mēs esam bijuši. 8 laikam gadi dažādos portālos un vienos "klubos" (es te uz cāli referēju), sanāk pamatīgs saskumdinājums un pieklājīgs puņķu ezeriņš. jo pa šiem gadiem daudz uzzināts, pat, ja reālajā dzīvē tik vienu reizi esam cēsu ielas slīpējušas. blusa tad vēl bija pavisam maza, tikko staigāt mācījās.

vai varbūt vaina ne tuvumā, bet cik lielā mērā katrs izmanto iespēju noprojicēt savus zaudējumus uz pilnīgi oficiālu iemeslu. hwz.

nedomāju gan, es kaķi pazinu visai pastarpināti no str stāstiem, bet kaukā apziņa, ka ir vēl blusa (kas nav nekāda lielā) un faktu, ka nekādi dižie cipari pasē ar nebij vēl, dara bēdīgu.. kaut arī par itkā svešu cilvēku..

ko Tu saki. es nesen viņu sameklēju oranžajos, lai pārliecinātos, ka bilde tur vēl ir, un tā:(

ir?
interesanti, ko orandžie dara?

ai, bez visa cita es šorīt domāju, ka globālais tīmeklis ir savā ziņā kapsēta. pēc mums jau arī paliks

ir. tur jau tā lieta, ka ir. kamēr pats neizdzēsīsi, tā arī viss paliks, un citiem jau paroles nav. baisi, baisi!!!

oranžie dzēš, ja viņiem saka

man jau kādu nedēļu pa galvu maisījās domas par viņu
:(
negribējās šito uzzināt, ai kā negribējās

kaut kas bija gaisā, vai ne? bet maijā man nevienā acī nelikās, ka jau. es arī pagājušo nedēļu domāju, nez, ko viņa tagad.

VAI NE?! ! laikam jutām, ka nāks tā ziņa tikai tagad:(

es gan taadu cibinju nepazinu
vakar, uzzinaajusi par naavi, protams, palasiiju vinjas cibu.
un peec tam visu vakaru domaaju par dziivi, dziives iislaiciigumu, neparedzamiibu, par beigaam, iespeejamiibu un neiespejamiibu

es ar ,, palasiju vinas storiju caalii ar,, zini traki,, traki traki traki,,, vina kops rudens aarsteeja klepu un plausu karsoni, ar antibiotikaam, staigaaja pa aarstiem, guleja slimniicaas, tad izmeklejumi, analizes, ar ilgu gaidisanu,,, tad atklaajaas, ka taas ir metastaazes plausaas, ne karsonis,,,

sajuuta ir pavisam citaadaaka, lasot kaada dienasgraamatu, te, cibaa, nekaa kaut kur zhurnaalos izlasot.. te liekas, ka taa naave runaa skaljaak, jo esam vienaa telpaa, kekas, ka telpa ir virtuaala.

nez, vai ir ok jautaat, bet vai veezis bij ginekologjiskais?

es ar tak zinu tikai to, kas caalii veezha sadaljaa staastiits,,, kungja veezis ar metastaazeem plausas un mugurkaulaa,,, bet kaukads "arejais" kunga veezis, kas nekadi nav devis zinju par sevi, ko atklaja tikai olnicas operejot, un tad jau bijis par velu - gan operet, gan apstarot,,, un tik ilgi aarsteeja plausu karsoni, tik ilgi, kamer veica visus izmeklejumus un noteica diagnozi,,,

palasīju cāli, ierakstīju gūglē siiks laacis, un tur nonaacu sadaļā krūts vēzis III.
bet ja jau metastaazes, tad viss organizms veežains..

shaadiem staastiem vajadzeetu buut par maciibu, lai citi ietu pie aarsta uz parbaudeem, heh.

un tu tagad iesi?

aah
TU to jautaa
domaaju, ka snorke

neieshu.

nu redz, vina jau gaaja daudz, tikai metastaazes plausaas notureeja par plausu iekaisumu,,, un pasu audzeju varejis atrast tikia operacija ...

nu visiem jau viss nav vienaadi.
ir jeega iet paarbaudiit, vai nav ginekologjiskais veezis.
kungja veezhi viltiigaaki, tos nav tik viegli atklaat.
bet gan jau neieshu, jo bail.
pat asinis bail nodot.

gin un veel pilna asinsaina paraada, vai vismaz var ko paraadiit,,, nu es jau taa kaa sliecos uz to, ka viss ir galvaa un karmaa un Taa Kunga rokaas utt :)

tā kunga rokas vai karma. :) viens un tas pats, enīvej.

katru dienu manaa organisma rodas veza suunas, un tomer acimredzot neviena lidz sim nav nokluvusi lidz augsanai parmerigos apjomos ,,, un par spiti tam, ka es dzivoju un domaaju nepareizi ,,, es domaaju par to un tiesaam izjutu to, ko sauc par Dieva zeelastiibu

jā, es arī biju pārsteigta, kad uzzināju, ka katram ir vēža šūnas un tikai dažiem viņas sāk uzvesties visādi nekontrolējami. nu, jā, tā ir, Dieva žēlastība.

a kāpēc tu domā, ka domā nepareizi? kā tad ir pareizi? voobšem, es ideāliste, man liekas, ka katrs dzīvo tik labi cik var atbilstoši savai tā brīža saprašanai un spējām. vai varbūt es kļūdos.

es nedaru to, ko man vajdzetu, es nestradaju pilnu jaudu, es domaju un slinkoju, daudz, piemeram, sodien, es lasiju Zanes dienasgramatu cibaa un caali, lasiju sarunas, lasiju par so slimibu,,, un es mekleju jaungada celojumus,,, kubu vai cabo verdi, ar meitu un maasu, isteniba tas nav tik maz, ar 2 miljiem cilvekiem aizbraukt visados piedzivojumos,, sii bija taad savaada diena, kur sapratu, ka visu laiku un visu naudu, kas man ir, gribu teereet tiem, ko miilu, kamer vel ir laiks

zini, Snorke, tā ir, jā. laiks pieder Dievam, un huj viņ' zin, cik kuram atvētlēts. tavs pēdējais teikums ir hrestomātisks.

bija loti jociga sajuta, lasit Zanes dienasgramatu, zinot peedeejo datumu, gadu pirms, pusgadu pirms, un taa diena, kad dakteris pasaka, ka nu viss par veelu ,, cik daudzas lietas vispar ir tik nesvarigas saadaa meerogaa,, un sovakar brauksu pakal bernam uz zirgiem, tad maajas taisisim vakarinjas, runasim, kaa pa dienu gaaja, ,, berns macisies un taujas man par joniem,, parasts vakars, viens no miljona,, un reizee taada laime, to maziem burtinjiem gribeeju pierakstiit

es arī naktī lasīju un bimboju.

un to, ka cilvēka dzīve ir tik sasodīti trausla padarīšana. un, ka katra eksistence paliek ierāmēta tikai tik ilgi, kamēr berzējas ar kādu citu dzīvu cilvēku. t.i., kamēr ir kāda eksistences liecība. un par to, ka ne mēs pirmie, ne pēdējie, kas tādas vai līdzīgas domas risinājuši.

es arii vakar uzzinaaju. bija skumji. bet neuzdroshinaajos savaa klabee ierakstiit.
man bija aizdomas, ka vinja ir siiks laacis, bet nekad to taa arii nenoskaidroju. un siiku laachu jau maz, tad sanaak, ka vinjai manai draudzenei laba draudzene un nepastarpinaati es vinju paziistu tad gadus 10 vai vairaak.

man ik pa laikam liekas, ja es te atstiepshu kaajas, kaa juus to uzzinaasiet. nu ok, str ir saistoshaa persona. bet otrs - es daudz par siikiem rakstu un man gribeetos, lai vinji lieli to izlasa, bet viss ir pasleepts un parole tikai manos pirkstu galos.

nu, Zosta kungs varētu paroli uzminēt, ja viņam būtu tāda vēlēšanās. bet citādi - es nezinu, seifā, testamentā? :) bērni, mana dienasgrāmata ir www.klab.lv, lietotājs, parole, atvērt pēc manas nāves?

:)

ir jau arii uz kompja arhiivaa, bet es vieniigaa gjimenee tik advanceeta. atliek tik drukaat pa gabalinjam aaraa un pievienot attieciigajaam ar roku rakstiitajaam d-graamataam.

labi. :)

es domāju, ka pa lielām šaibām pēc Agneses piedzimšanas man ir reāli palicis bail no nāves. līdz tam nebija tā. patiešām. tagad doma vien, ka varētu nomirt un viņa paliktu viena, vai, otrādi, ka viņa nomirtu, man stindzina iekšas un šauj mani pāri mēnesim.

Es joprojām nevaru atgūties pēc vakardienas šoka...;o((((( Tik gaišs cilvēlks bija... Visu laiku likās, ka tepat vien blakus, vienkārši nav vēlmes lieki klavu klabināt. Tāda noturīga klātbutnes sajūta...

es šad tad iedomājos, ka pazudusi, bet man īsti neienāca prātā, ka mirusi. kaut gan, kad lasīju diagnozi par to, ka neoperējams un metastāzes pa visām malām, tāpat bija skaidrs, ka nebūs ilgi.
skumīgi.

bet taču vienmēr cer, vai ne? ka šoreiz būs savādāk.