Visas valstis, izņemot Zviedriju, leca no klints.

Vairums mirošo ir veco ļaužu aprūpes namos (ziņo, ka Spānijā līdz 75%). Tāpēc vajadzēja vienīgi izolēt šīs ļaužu grupas, bet pat Zviedrija to neizdarīja. Pārējie pasākumi bija ārkārtīgi pārspīlēti un nekādu lielu efektu nedeva, tikai nogremdēja ekonomiku.

pārējās sekoja ķīnas modelim, kurš februāri izskatījās gana efektīvs vīrusa izplatības ierobežošanai.

zviedrijā jau arī nekas vēl nav galā - viņi paši apgalvo, ka esot tālāk procesā. visnotaļ iespējams. turklāt, man liekas, patiesos apjomus būs iespējams noskaidrot tikai pēc tam, kad vērā ņems ne tikai testētās nāves, bet arī neizskaidrotos nāves gadījumus ārpus slimnīcām, netestētajā populācijā (salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējos gados).

Bet nesekoja jau Ķīnas modelim. Uhaņā bija reāla izolācija, nevis tā aiziet uz darbu vai uz pārtikas veikalu.

Ja mums ir īpaši jāmeklē netestētās nāves, tas jau vien parāda, ka tas nav nekas īpašs. Visi tie argumenti par Zviedriju tieši tāpat attiecas arī uz UK vai Spāniju.

Šobrīd jau daudzās vietās ir ap 25% inficēto (Ņujorkā). Neko diži atšķirīgu no Zviedrijas tur vairs sagaidīt nav iespējams.

depends, beļģi skaitot savas netestētās nāves un rezultāts ir lielākais mirušo skaits uz miljonu iedzīvotāju. Zviedri vēl tālu aiz.
Spāņiem un Itāļiem neesmu redzējusi datus par antivielu daudzumu populācijā + pagaidām nav zināms, kādā koncentrācijā av vajadzīgas, lai paziņotu, ka cilvēkam ir imunitāte.
Ņujorkas štatā man liekas, iedzīvotāju skaits ir 19,5 miljoni (mazliet 2 miljoni vairāk kā NL), inficēto skaits lielāks nekā ES (46 miljoni iedzīvotāju) un IT (60 miljoni iedzīvotāju) un miroņu skaits visnotaļ salīdzināms ar abām (25 tk). arī nekur neesmu redzējusi datus par av % populācijā.

Beļģi publicēja savējo, pirms nedēļas pēc Antverpenes universitātes datiem 4,6% no iedzīvotājiem bija konstatētas antivielas. kas apmēram atbilda reģistrētajam inficēto procentam (50,5 tūkstoši uz 11 miljoniem populācijas).

eh. īsiem vārdiem, pārāk daudz nezināmā, lai saprastu, cik tālu mēs esam. kas jauki, ka no jauna saslimušo skaits eiropā pārliecinoši rūk.

Tas, ka joprojām mēs nespējam iegūt precīzākus datus par slimības izplatību – ņemot vērā, cik nopietni šis tiek uzskatīts – liek aizdomāties, ka tomēr zinātnieku+varas aprindās šī netiek uzskatīta par bīstami pandēmiju.

Ir saprotams, ka zāles un vakcīnas ir grūti atrast. Bet par testēšanu īpašas problēmas nebija – tehnoloģija ir skaidra, nedaudz padārga, bet reāli izdarāma. Kāpēc netika kāpinātas testēšanas jaudas, pat ja tas izmaksātu miljardus? Šie miljardi salīdzinot ar zaudējumiem krīzē ir sīka vienība.

Vēl jau bija šokējoša ziņa, ka UK ir samazinājusi šīs pandēmijas risku pēc kaut kādas tur klasifikācijas (neatceros precīzi, bet cibā kāds rakstīja).

Acīmredzot šis nav tik nopietni, lai īpaši kaut ko radikālu darītu. Reālais risks ir mazāks nekā radītais iespaids.

tāpēc, ka slimnīcu kapacitāte ir ierobežota. ko dos pliki testēšanas dati, ja saslimušo skaits ir pāri gultu skaitam? => netestē. lētāk un mierīgāk.
attiecībā uz antivielām tas pats, kāda jēga testēt, ja nezina, kāds daudzums, un nezina, kāds daudzums garantē imunitāti. lētāk netestēt.

saslimušo domāts hospitalizēto

Netestē jau arī mediķus jo tad tie jāizolē un nav kas strādā. Ne tikai šobrīd Krievijā, bet pirms kāda laika arī Spānijā un Itālijā, bija viens skandāliņš arī par Vāciju, bet tur ātri esot noreaģējuši un sākuši testēt.

Ir jēga zināt, lai mazinātu cilvēku satraukumu. Ja kāds cilvēks ir saķēris un izslimojis praktiski bez simptomiem, tad viņam vairs nav jāsatraucas iet uz darbu. Ja arī saķers otreiz (kas ir maz ticami), tad zinās, ka viņam personīgi tas nav nekas vairāk kā iesnas.

Nevajag arī pārspīlēt, ka mēs neko nezinām par iegūto imunitāti. Mēs nezinām, cik ilga tā būs, jo šis vīruss ir tikai nesen izplatījies. Bet zinātnieki vairumā gadījumu domā, ka vismaz īstermiņā vairumam tā būs.

Un par slimnīcu kapacitāti tieši Zviedrija ir vislabākais piemērs, ka tās pietika. UK arī uzcēla veselu lielu hospitāli tieši Covid-19 slimniekiem, bet tagad to slēdz, jo nav pacientu.

Daudzās vietās ārsti lielā mērā ir bez darba (jo slēgtas ir visas plānveida procedūras). Visas prognozes par pārslogoto medicīnas sistēmu bija garām. Pat pasaules klases ekonomisti (no marginalrevolution bloga) atzina, ka viņu prognozes par to bija nepareizas.

Tiesi par kapacitaati es gan jau pasen lasiiju, ka zviedriem nepietiek

https://www.tellerreport.com/news/2020-04-25-swedish-doctors-tell-the-magazine-about-choices-that-make-caregivers-cry---%E2%80%9Cforced-to-let-people-die-before-our-eyes%E2%80%9D.HylJ02pWK8.html

Šis ir jāuztver ar lielu devu sāls.

1) Tas ir pārstāsts nevis oficiāls ziņojums.

2) Ņemot vērā lielo mirstību zem ventilatora, labi piemērota triāža nekādi neietekmētu mirstību. Skandalozais virsraksts vēl mazāk vieš uzticību šim avotam.

3) Sākumā to vēl tā nezināja, bet tagad ir vēl vairāk pierādījumu, ka ventilatori nemaz nav tik laba izvēle šai slimībai. Turklāt intensīvā aprūpe jau nenozīmē tikai ventilatorus.

nestrīdos, man ir tikai viedoklis. :) neesmu virologs. zinātnieki domā ir pārāk plašs jēdziens, zinātniekiem parasti ir vārds (un kaut kāda reputācija).

tātad netestē, jo nav jēgas, jo kapacitātes (gultu) pietiek - lētāk ir netestēt. ņemot vērā ekonomikas sarukumu un prognozējamo valsts kases tukšumu (biznesi slēgti, ieņēmumi no nodokļiem (PVN, akcīze) samazināti).

par to vēl ilgi zinātnieki strīdēsies - par Zviedrijas ekonomiku.

pirmkārt, jau pašreizējā situācijā Zviedrijas ekonomika esot diezgan cietusi.
te kaut ko mēģina analizēt, bet slikti saprotu
https://www.bccourier.com/corona-virus-also-hits-swedens-economy-hard/

otrkārt, citas valstis pamazām iziet no lokdauniem un sāk atjaunot ekonomiku, bet nav zināms, cik ilgi zviedriem turpināsies pašreizējās problēmas un vai tās kļūs lielākas (kaut vai tas, ka lieli bari darbinieku neiet uz darbu, jo slimi)

Globālā ekonomikā arī Zviedrija nekur nespruks.

Tas stāvoklis pēc iziešanas no lockdowna visdrīzāk atgādinās stāvoklī Zviedrijā pašlaik. Bija ziņas, ka Londonas sabiedriskajam transportam ir grūtības atjaunot pilnu satiksmi, jo darbinieki baidās strādāt.

Paldies par linku!
gan jau, ka tūrisma industrija un transporta industrija velk Zviedriju turpat, kur visus pārējos - pat tad, ja viņi drīkst, nav jau, kur lidot vai braukt. tas pats par ienākošajiem tūristiem, zviedri var viņus gribēt, bet dabūt nevar. nu un pārējais ir uz pasaules tirgus patēriņa kritumu. acīmredzot visur pasaulē ikea veikali un koksnes pārstrādes uzņēmumi ir aiztaisīti. Ko vēl Zviedri eksportē?

īsiem vārdiem, busi, skanias, volvo un SAS

Par to ekonomikas sarukumu - lielos vilcienos, ja visur pasaulē tie skaitļi krītas apmēram vienādi, kas no tā cieš? Varētu domāt, ka pasaule tiek atmesta pāris gadus atpakaļ. Bet netiek jau - visi pirmskrīzes punkta ražošanas, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas līdzekļi paliek un visas iespējas atjaunojas, tiklīdz krīze ir beigusies. Man šķiet, šobrīd vienkārši ir mazliet palēninātas ražošanas, minimizētas pakalpojumu sniegšanas un samazināta patēriņa periods.

Es klusiņām domāju, ka pat drusku labi, ka tā ekonomika sarūk, jo nu nevar būt mūžïgā izaugsme lai kā bagātajiem to gribētos

sarūk uz mazajiem un zilajām krādziņām. baltajām krādziņām algas maksā, tiem nekas nerūk. skat. abnormālo tirgu reakciju - bet zilajām krādziņām uzkrājumi mazi un viņi, īpaši tie, kas strādā pakalpojumu industrijā, zaudē darbu (mazie veikali, mazie restorāni, pārdevējas, viesmīļi). savukārt apkopējas, šoferi, policisti, pakotāji, pasta darbinieki strādā un mirst proporcionāli lielākā skaitā - baltās krāgas (kā es) pašizolējas un vaimanā.

un ārsti arī, vienīgā profesionāļu kategorija, kuri šobrīd riskē. lūk. dzīve nav taisnīga.

Kā jau vienmēr visās krīzēs. Vienīgi viņi var teikt "pirms krīzes man naudas nebija, un tagad - arī nav" :D (c)

pagājušajā nedēļā lielbritānija pie total recovered ielieka NA. ļoti britiski manuprāt.