ja sievietes vienado labumu del atteiktos no bernu dzemdesanas, piemeram, vai tas no sabiedriska labuma (un sugas izdzivosanas) viedokla butu apsveicami?

Bet kas tad ir tie vienādie labumi? Vai cilvēki, kuri atteikušies no attiecībām un/vai bērnu radīšanas, un tāpēc vairāk resursu&laika varējuši veltīt karjerai, iegūst kādu lielāko labumu, salīdzinot ar citiem? Kādu? Un ar ko salīdzinot tas ir lielāks?

mēs runājam par tādu izmērāmu lielumu kā algu atšķirība. pēc eiropas datiem sievietes pabeidz skolu 10% kvalificētākas nekā zēni. sasniedzot 34 gadu vecumu (pirmie bērni), atalgojumu starpība ir 10%, sievietēm 10% zemākas algas nekā vīriešiem. šo starpību varētu izskaidrot ar sieviešu lielāku "agreableness", ka sievietes izvēlas strādāt mazāk atalgotus bet citādi morāli vērtīgus darbus.
pēc 34 ar katru nodzīvoto gadu algu starpība pieaug. tam ir daži objektīvi iemesli, sievietes izvairās no riska (ko var izskaidrot ar bērnu esamību) un par risku maksā vairāk, strādā mazākas stundas, jo vairāk laika pavada kopjot bērnus (care penalty) un/vai novecojošos vecākus, un tā tālāk un tā joprojām - tas nozīmē, ka mūža beigās viņas bez visu mūžu mazākās algas saņem arī mazākas pensijas. Subjektīvi man tas liekas ļoti netaisnīgi.

a propos, par pensijām runājot, man liekas tikai 2010 vai 2014 gadā Eiropas tiesa atcēla praksi, ka sievietēm, balstoties uz statistikas datiem par vidēji ilgāku dzīves ilgumu, beidza aprēķināt mazākas pensijas par tām pašām iemaksām.

Skaidrs, un daļēji piekrītu. Tomēr ta, ja cilvēki (ne tikai sievietes) izvēlas citus spēka, laika un citu resursu tērēšanas punktus kā karjera, joprojām ilgtermiņā tiek iegūti labumi un varbūt daudz lielāki kā tie daži procenti, kurus sarēķina par kalpošanu kādā korporācijā.

bet tas tomēŗ nav pietiekams iemesls, kāpēc pusei populācijas būtu jābūt mazāk atalgotai mūža garumā un tu kļūdies, kad domā par dažiem procentiem. mūža laikā, protams, atkarīgs no vietas un laika, kurā esi piedzimusi, tas ir diezgan astronomisks cipars. 10% no galda algas vecumā no 25-34 izteiksmē būs krienti pāŗi miljonam, kad Tev būs 65 gadi, ja tu algas starpību izvēlētos ieguldīt uz 8% gadā.

Bet viņi jau tiek atalgoti, tikai citādā veidā. Tad jau arī cilvēkiem (un tādu ir daudz), kuri visus resursus ieguldījuši darbā un pensijas vecumā attopas pavisam vientuļi, bez attiecībām, bērniem, hobijiem etc. taisnīguma vārdā būtu piešķiramas kādas kompensējošās attiecības, pēcnācēji u.c.

piekrītu. pensionāru mājas darbalkoholiķiem un darbalkoholiķēm, kur viņi varētu turpināt strādāt neizkāpjot no gultas.

jā! :D