Oh, es arī lasu 12 likumus. Kādā nozīmē tie būtu no pretējās nometnes?

Pitersons velk uz labejo pusi, ipasi jautajumos, kuri attiecas uz sieviesu tiesibam un minoritasu tiesibam. Vina uzskats butu, ka lidztiesiba nav iespejama un punkts. Un vins ir relative religiozs. Es loti daudzos jautajumos ari velku uz labejo pusi, tomer man interese ari tadi laudis, ka Mary Beard – no kuras es neko neesmu lasijusi, bet par kuru esmu tikai mazliet dzirdejusi. Tapec jautaju, vai ir verts –

Nezinu, par Mary Beard neko nezinu, atnācu papļāpāt par to 12 likumu grāmatu. Vai tu lūdzu varētu kādu DžP citātu no grāmatas vai citurienes, kas paustu to, ka līdztiesība nav iespējama un punkts, jo manuprāt viņš galīgi nav labējs, es drīzāk teiktu, ka viņš ir centrisks, vienkārši kreisums ir tik dominējošs, ka viss centriskais izskatās labējs, savukārt labējais izskatās ultra labējs. Tāpat es nekur neesmu lasījis vai dzirdējis, ka viņš apgalvotu, ka sieviešu un minoritāšu tiesībām būtu jābūt mazākām vai savādākām nekā jebkuru citu cilvēku tiesībām.

:) Not even going there.

Vins argumente, ka dzimums nosaka izveles, kuras mes izdaram. bet, ne, nokap no augsta zirga, nekur neesmu lasijusi, ka vins apgalvotu, ka viens dzimums ir labaks par otru. Pitersons uzskata, ka dzimumi atskiras, dzimumu atskiriba ir biologiski noteikta un dzimumu atskiriba ietekme izveles, kuras individs izdara.

Es neesmu lasijusi Mary Beard. Es skatos uz vinas Manifesto. Tikai Sam Harriss. Domas par pedejo?

Jā, tāda ir viņa nostāja šajā jautājumā, ka mēs atšķiramies un mūsu izvēles atšķiras, bet kā gan no tā var secināt, ka viņa uzskats būtu, ka līdztiesība nav iespējama un punkts. Manuprāt, viņš ir ar visām četrām par to, lai mums visiem būtu līdzīgas iespējas (šis ir tas ko es saprotu ar vārdu līdztiesība), viss ko viņš saka, ka mums nav līdzīgas izredzes (to ka mēs neesam un nevaram būt vienlīdzīgi). Vai arī es kaut kur putrojos latviskajā terminoloģijā?

tas ir vienk. nakamais solis faktam, ka dzimumi atskiras, ka rezultata izveles atskiras, un tas, savukart, padara neiespejamu lidzvertigu rezultatu abiem dzimumiem, pat tad, ja iespejas sakuma ir pieejamas lidzigas (lidz berniem parasti. tas ir, jaunam sievietem apmeram lidz 34 gadiem)

mani interese, cik liela mera individualas abu dzimumu izveles nosaka individa preferences un cik liela mera tas, kadas izveles individam ir iespejamas/pieejamas. es domaju, ka tiem butu jabut relative izmeramiem lielumiem. piemeram, idividuals lemums par iesaistisanos berna kopsana vai paliksanu berna kopsana, vai ir pietiekami pieejamas silites un bernudarzi, elastigs un vai proporcionali samazinats darba laiks, ka uz faktu, ka piecos aizver durvis, jo berns, un izlaid kolektiva pirtis, skatas darba devejs u.t.t., u.t.pr.

pitersons sava argumentacija izvelas masu profesiju zviedrija, kuru izvelas 80% siev, un 20% vir, bet fakts ari ir, ka masu profesija ir mazak apmaksata. pitersons uzskata, ka so izveli nosaka fakts, ka sievietes ir more agreeable, piekrit stradat par mazaku algu, un orientetas uz caring professions, es principa piekritu vina argumentiem. tas, kas man liekas ir aplam, ir, ka ka vins atstaj sis leitas, as they fall - ja masu profesija ir maz apmaksata, tad atstat to maz apmaksatu ... jo visiem ir nodrosinata vienada iespeja izveleties so profesiju vai citu. tas pats attiecas uz skolotajiem, piemeram, uz publiska sektora darboniem un ta talak.

Cits piedzimst skaists, vesels un gudrs, cits atkal neglīts, kropls un dumjš. Vai šiem diviem cilvēkiem, piemēram, būtu vienādas tiesības uz seksa daudzumu un kvalitāti?

ja sievietes vienado labumu del atteiktos no bernu dzemdesanas, piemeram, vai tas no sabiedriska labuma (un sugas izdzivosanas) viedokla butu apsveicami?

Bet kas tad ir tie vienādie labumi? Vai cilvēki, kuri atteikušies no attiecībām un/vai bērnu radīšanas, un tāpēc vairāk resursu&laika varējuši veltīt karjerai, iegūst kādu lielāko labumu, salīdzinot ar citiem? Kādu? Un ar ko salīdzinot tas ir lielāks?

mēs runājam par tādu izmērāmu lielumu kā algu atšķirība. pēc eiropas datiem sievietes pabeidz skolu 10% kvalificētākas nekā zēni. sasniedzot 34 gadu vecumu (pirmie bērni), atalgojumu starpība ir 10%, sievietēm 10% zemākas algas nekā vīriešiem. šo starpību varētu izskaidrot ar sieviešu lielāku "agreableness", ka sievietes izvēlas strādāt mazāk atalgotus bet citādi morāli vērtīgus darbus.
pēc 34 ar katru nodzīvoto gadu algu starpība pieaug. tam ir daži objektīvi iemesli, sievietes izvairās no riska (ko var izskaidrot ar bērnu esamību) un par risku maksā vairāk, strādā mazākas stundas, jo vairāk laika pavada kopjot bērnus (care penalty) un/vai novecojošos vecākus, un tā tālāk un tā joprojām - tas nozīmē, ka mūža beigās viņas bez visu mūžu mazākās algas saņem arī mazākas pensijas. Subjektīvi man tas liekas ļoti netaisnīgi.

a propos, par pensijām runājot, man liekas tikai 2010 vai 2014 gadā Eiropas tiesa atcēla praksi, ka sievietēm, balstoties uz statistikas datiem par vidēji ilgāku dzīves ilgumu, beidza aprēķināt mazākas pensijas par tām pašām iemaksām.

Skaidrs, un daļēji piekrītu. Tomēr ta, ja cilvēki (ne tikai sievietes) izvēlas citus spēka, laika un citu resursu tērēšanas punktus kā karjera, joprojām ilgtermiņā tiek iegūti labumi un varbūt daudz lielāki kā tie daži procenti, kurus sarēķina par kalpošanu kādā korporācijā.

bet tas tomēŗ nav pietiekams iemesls, kāpēc pusei populācijas būtu jābūt mazāk atalgotai mūža garumā un tu kļūdies, kad domā par dažiem procentiem. mūža laikā, protams, atkarīgs no vietas un laika, kurā esi piedzimusi, tas ir diezgan astronomisks cipars. 10% no galda algas vecumā no 25-34 izteiksmē būs krienti pāŗi miljonam, kad Tev būs 65 gadi, ja tu algas starpību izvēlētos ieguldīt uz 8% gadā.

Bet viņi jau tiek atalgoti, tikai citādā veidā. Tad jau arī cilvēkiem (un tādu ir daudz), kuri visus resursus ieguldījuši darbā un pensijas vecumā attopas pavisam vientuļi, bez attiecībām, bērniem, hobijiem etc. taisnīguma vārdā būtu piešķiramas kādas kompensējošās attiecības, pēcnācēji u.c.

piekrītu. pensionāru mājas darbalkoholiķiem un darbalkoholiķēm, kur viņi varētu turpināt strādāt neizkāpjot no gultas.

jā! :D

un tas ir kapec es uzskatu, ka pitersons ir labejs. jo vins principa uzskata, ka visu nosaka individa izveles un publiskajam sektoram nav jaiejaucas. es neesmu kreisa, vismaz man gribetos domat, ka neesmu, bet es esmu par lielaku publiska sektora jauksajos individa izveles.

Lai kur jūs abi atrastos, es varu piekrist, ka tu atrodies pa kreisi no Pītersona. Ar to tad arī es beigsim.

no visa spektra, man liekas, mani visvairak interese tas, ko deve par "care penalty", tas attiecas gan uz bernu kopsanu, gan uz rupi par vecakiem un kurai, manuprat, ir vislielaka nozime taja, ka algas par to pasu darbu abiem dzimumiem ipasi atskiras otraja karjeras puse.

Ou, jauni vārdi manā vārdnīcā - "care penalty" izklausās pēc baigās jaunrunas, tā it kā tas "care" būtu kaut, kas uzspiests, nevēlams un kompensējams.

nav, bet rupes par berniem nak ar milzigu cenas zimi, sievietem noteikti. es augstak puspajokam pajautaju un te jautaju nopietni, tas ir sabiedribas intereses rupeties par sabiedribas un sociuma turpinasanos, vai tomer ne?

Nu ja jau bērni jums ir tāda nasta, tad neviens jums sievietēm neliedz nodarboties ar brutālu sabiedrības šantāžu, reproduktīvā boikota izskatā vai tamlīdzīgi, vienkārši neprecaties un nedzemdējiet bērnus, kamēr nebūsiet apmierinātas ar lietu pastāvošo kārtību. Tad nu pagaidīsim un paskatīsimies kurā virzienā mūsu kopējais kuģis peldēs.

un pienaca beigas skaistai draudzibai. :)
man liekas viens no variantiem ir Aristofana Lisistrate.

neesmu lasījusi neko no šitādiem. saki, vajag?

speciali nevajag, tikai tad, ja interese. :)

tu zini manas intereses, tāpēc vari ieteikt vai neieteikt :)

pitersons ja, beard ne (bet es lidz vinai vel neesmu tikusi). bet pitersona gramatu var iesakumam nepirkt, vinam pilna youtube ar lekcijam (Jordan. B. Peterson), un atbildem uz jautajumiem -