Vēlu vakarā traumpunktā uzzināju par savu pirmo lūzumu, kas gan arī knapi puslūzums. Interesantāks bija pirms manis iegājušais kačaks ar kaut ko maisiņā ietītu - caur durvīm dzirdēju, ka ārsts atkārto: "Es tādu medikamentu nezinu, nevaru jums palīdzēt". Pēc īsas vārdu apmaiņas kačaks iznāk, noburkšķ "Ko tad tu te vispār dari... Auns!" un aizcērt durvis. Pēc tam ārsts ar medmāsu iekšā kaut ko par homeopātiju nokomentēja un tad es ar savu lūzumiņu, kam pat ģipsi tērēt kauns.