Melnās saules pēdējās dienas

Uzrakstīja cilv, ar kuru pēdējo reizi runāju gadus 17-18 atpakaļ. Pēc initial WTF & small chit-chat later, dīvaina nostaļģija. Ne pēc cilvēka. Ne pēc attiecībām. Drīzāk pēc laika perioda un apziņas, ka kāda dzīvē es tomēr esmu atstājusi nospiedumu.../ That I matter enough to be remembered..


Dīvaini, cik ļoti man bija vajadzīgs šāds atgādinājums. Vairāk, nekā es pati sev gribētu atzīt...

Mūsdienās laikam jebkuru frizieri, kas spēj sajaukt bļodiņā krāsu ar attīstītāju, sauc par koloristu? Vai zināt kādu, kurš/kura patiesi spēj piemeklēt cilvēkam ideālo matu toni (tā lai turpināt krāsot var arī mājās pats)?

Fotografēšanās ar Ričardu Gīru ir kargo kulta izpausme?

Smieties vai raudāt....vēl viens no fail. Laiciņu atpakaļ nomainīju/sapirkos sejas krēmus, serumus un ko tik ne uz labākiem, ar cerību pilnībā tikt no aknes vaļā līdz Lv braucienam. Sākumā bija progress, bet vienā brīdī sāka palikt sūdīgāk + drausmīgi sausa āda un visu laiku niezēja.
...izrādās vienā no tīrīšanas reizēm samainīju vietām ikdienas mitrinošo Cleanser un 1x ned lietojamo, kas profilakses un sausina ādu...un, protams, visas šīs dienas nedomājot lietoju, jo tajā spotā vnm pirmais bija 😒

Jau tā mentālā un enerģija kā tāda tikai darbam un pat gym paņēmu pauzi, ka koncentrēšos tik uz darbu, seju un pakošanos...


Vismaz vakar bija pozitīvs vakars. Draudzenei no Grieķijas vecāki atbrauca ciemos un bija pasēdēšana ar viņu tradicionālajiem ēdieniem. Pārējie viesi arī bija zināmi un anxiety praktiski nebija. Jauka pārmaiņa!

Besī lasīt feisbukā visus tos priecīgos postus, kur jūs stāstāt, kā esat kaut kur iestājušies, kaut ko pabeiguši, kādus jaunus diplomus un grādus saņēmuši. Beidziet vienreiz mācīties un sāciet kaut ko darīt!