Vakardienas vakars ar leišu drušku vairāk izvērtās par vakaru sarunās ar viņas puisi...ļoooti daudz info ieguvu. Atkal jau - ir tik daudz iespēju, bet neviens nekur neafišē + vairāk info par darba tirgus iekšām...
Vēl izskatās, ka šon nekas īpašs nenotiks. Ja kāds lido, tad pa lielam manējam jau vajadzētu būt augšā & pamazām taisīties uz lidostas pusi sagaidīt. Vienīgi tetovētājs velk garumā, bet varb viņš tiešām grib vairāk uz vakarpusi ķerties klāt.

Apparently pareizāk - Aš mokausi lietuvių kalbą. Kalbas mokytis yra įdomu! :D
Paķēra...bišķ jau tā norvēģu valoda zb..liekas jau kādu mēnesi neesmu mācību app atvērusi (lai gan, piem, šon sarunas ārpus darba noritēja tikai norvēģiski..ar norv. runājošajiem kolēģiem arī arvien biežāk sanāk...it īpaši, kad trešais cilv ir norv. klients).
..par app runājot, priekš LT valodas vissakarīgākā liekas 50languages, bet jau pirmajās lekcijās redzu/dzirdu nepilnības + prasās vairāk gramatiku kā iekš Duolingo, bet tiem nav LT val.

Patika rakstiņš, ka cilv ir ļoti veselīgi zināt vairākas valodas, jo smadzenēm visu laiku jāizdara izvēle, kurā valodā kuru vārdu lietot = treniņš. Tas tā..

Bet...lieta, kas visvairāk "nomoka" manas smadzenes, ir 4 faktori - parīt darba grafikā ir speciāli izcelts, ka man ir vajadzīgs day off, kaut arī es tādu neesmu pieprasījusi; manējais diezgan ātri nomainīja sarunas tematu, kad par to stāstīju; pēdējā telefona sarunā ar mammu viņa minēja, ka šonedēļ dosies ceļojumā par kuru neko negribot teikt; 4dien ir reisi uz šejieni.
...varb vnk esmu savā prātā izcēlusi sīkumus & salipinājusi kopā. Mammai tak paniskas bailes no lidošanas. Pirmā & pēdēja reize bija pirms vairāk kā 30g.... Anyway, to uzzināšu tikai, kad pienāks laiks.

Paldies cilvēcei par smūtiju izgudrošanu...viena no dienām, kad brokastis jau "pazudušas", bet pusdienas ēst galīgi negribās...visp ēšanas procesu negribās/nekas no mājās esošā neuzrunā... Atliek vien iemest mikserī pāris augļus = stundu/divas miers ...mazie dzīves prieciņi, bļin.

...beidzot atkal pieķēros vienai no valodu aplikācijām.
(Aš) moku lietuvių kalbos :)

Pietam parīt vīnu vakars ar vienu no leišu druškām. Vairāk kā pusgadu nav sanācis tikties & tgd nav attaisnojumu, jo viņa tikko pārvācās uz māju, kas ir burtiski pāri ielai. Vairāk laika prasa, lai nokāptu pa kāpnēm nekā aizietu līdz viņiem xD

Pēdējā laikā atkal starptautisko apmaiņas projektu bums. Visa FB siena pilna. Pēc būtības tie groži ir tikai manā galvā...paņemt pauzi uz pāris mēnešiem kādā no tiem.
Ehhh...

Wiii! Darbā parādījies latvietis! :D
Pēc darba bišķ papļāpājām & šķiet, ka būs kontakts. Paklausoties par viņa interesēm + ka patīkot daudz runāt, uzreiz pirmā doma - jāsaved ar manējo kopā :D

Sanācis atkal noķert pozitīvisma vilni, jo pāris lietas šķiet nokārtosies...cerams. Pašai besī staigāt apkārt kā rūgumpodam.

Šodien ir pagājušajā gadā noliktais kāzu datums.
Pat 3g jubīli neatzīmējām pirms pāris dienām. Es pat nezinu, vai viņš atcerējās & es pati arī neko neteicu.
Sākusi pamatīgi distancēties...nav uz labu. Zinu šo sajūtu. Iepriekš tas nozīmēja - pāris mēneši & es pakoju mantas. Nepatīk, cik ļoti sāk iepatikties šī doma...cik ļoti besī šī visa tagadējā situācija..besī viņa sarunu temati, sēdēšana mājās, ietiepība & mans nogalinātais libido uz arvien lielākiem laika periodiem...

Nospļāvos & pasūtīju biļeti uz Wardruna. Ja jau priekšniece bija atcerējusies, ka pirms 2g biju uz viņu konci & speciāli iedeva brīvdienu, lai šogad arī tieku...lai manējais iet ieskrieties par fucking manas algas taupīšanu. Šorīt dusmīga & visi lai iet dirst!
Jau tā par gadu atlikām mūsu plānus. Vēl kkur 10 mēneši līdz plānojām kāzu lietu..principā braukt mēnesi vēl ātrāk...nu fuck. Vēl vienu gadu atlikt?
...un tetovējums niez kā traks. Grrrrrrrrrrrrrr!

Lai arī visas šīs dienas pagājušas iekš darbs <-> mājas, tomēr citādi.
Šodien bija otrā diena kā Team Leader trainee. Vakardiena bija diezgan mierīga, bet šodien uhhh. Tiiik daudz cilv & ne viss gāja pēc plāna, bet tomēr nav vēl pieredzes ar šiem pienākumiem. Dažas reizes aplauzos, kad bija kāda situācija, kuru parasti devu risināt TL vai menedžementam, bet tgd pašai bija jātiek galā. Tā kā nav uz kakla ap 8 galdiņiem, protams, bija laiks to visu darīt. Jau šajās 2 dienās sapratu, ko pašai jāuzlabo, kad būs parastā viesmīles maiņa. Plusā tas, ka vēl jo vairāk jārāda priekšzīmīgs piemērs.
Pēc maiņas bija gara saruna ar priekšnieci, bet visu uztvēru tikai kā informāciju, ko jāapstrādā nevis, ka esmu tik sūdīga darbiniece, kā tas bija iepriekš.

Plusā prieks, ka esot LV neko nenojaušot nopirku "Līderis bez titula" grāmatu. Sākumā lasot liekas, ka ļoti prasti, teju idiotiem uzrakstīts, bet viegli lasās un īpaši tieši, kad uzzināju, ka mani dos darbā šo iespēju, izmantoju tās 12min autobusā palasīt. Mājās joprojām nesanāk saņemties. Krātuvē vēl stāv psiholoģijas grāmata, kurai jau putekļu kaudzīte, bet tgd ir motivācija noslaucīt :)

Prieks arī par ciemiņu, jo manējais sācis vairāk mājās darīties. Varb pie vainas arī mans ilgstošais negarīgais, diezgan uz viņu tēmētais. Tgd tīri ok, kaut arī viņa haltūru=ienākumu apjomi ir kritiski sarukuši, bet redzu, ka cenšas darīt ko lietas labā. Par ciemiņu arī tas, ka ikdienas rutīna sagrauta. Ir savādāk & pat vieglāk.

Vēl rītdiena jānostrādā un tad jau nākamais etaps tatūzim. Šodien dikti sakārojās pēc-darba-aliņu. Principā jau sadzijis, bet ehh. Kas tur vēl kādas 2 ned paciesties.

Kas tā par huiņu, kad dodoties mājās vai da jebkur ceļā/runājoties ar draugiem/skatoties vai lasot ko iedvesmojošu, rodas tāāāāda apņēmība, bet, kad pienāk brīdis, ka varētu sākt - čiks? Man patika kkur izteikta ideja par 5 minūšu likumu, ka, ja tajā laika posmā neuzsāks, tad pēc tam būs grūti. Jā jā, vajag prioritātes & mērķus uzstādīt....visu zinu, bet kā jādara.
..Bijām pastaigāties un nākot mājās, tādas idejas & domas, ka pipec. Atnācu, uzēdu & mehh. Vēl puišiem vakariņas jātaisa. Vismaz no tā es nevaru izvairīties/atlikt uz laiku, kad atnāks iedvesma. Par to arī kkur bija labi pateikts, ka tā īstā, lielā iedvesma nekad neatnāks - vnk jāsāk darīt.
Salasījusies gudrības, bļin :D

Vienu ciemiņu nomainījis cits & kāds brīnums, ka pie mums izmitināts, kaut arī viss, ko varam piedāvāt ir stūrītis viesistabā. Oki, ne pret vienu ne otru nebija/nav iebildumu. Kkas savādāks ikdienas dzīvē :)
Tatūzis arī procesā. Tgd gaidam, kad sadzīs kontūras & sāksies ēnošana/krāsošana, bet jau skaidrs, ka būs afigenna! Patīk kā tetovētājam prāts strādā. Pastāstīju idejas & viņš samenedžēja visu kopā & pat labāk nekā pati būtu izdomājusi ^_^

Lielais budžeta plānošanas bubulis sākts bakstīt. Beidzot!!! Papīra rēķini izčekoti & uzmestas skices tabulai ar ikmēneša maksājumiem & cik līzingos kopsummas par kaut tiem pašiem telefoniem atlicis maksāt. Vēl tikai jāgaida manējais, lai tiek klāt arī elektroniskajiem klāt & tad zinās reālo situāciju.

Vēl stundu atpakaļ biju apņēmības pilna atvērt krājkontu... Bet man jau latviski visi tie oficiālie teksti sagādā galvassāpes & norvēģiski/angliski visp šausmas xD Beigās metu mieru & aizrakstīju saviem norvēģu draugiem. Šie zinās labāku padomu & tad domāšu tālāk.

Tatūzim idejas šķiet savāktas. Šon/rīt manējam uzdevums fotožopā salikt kopā. Parīt vēl pēdējās nianses ar tetovētāju un bliezīs augšā ^_^