Atsāku terapiju. Pirmajās 10 min jau uzķēra, ka esmu pārgurusi un neviena no manām "relaksācijas" metodēm neder un tāpēc tik grūti saņemties ko darīt.

Pāris dienas pagājušas un tik tiešām esmu ieslīgusi negatīvo sarunu un sevis kritizēšanas paternā. Kārtējo reizi gribās sevi šaustīt, ka es tak pati saprotu, ka pati daru sev pāri, bet nedaleca un vajag kādam maksāt, lai man to pateiktu.

Nu redzēs. Bet liekas, ka ir gaisma tuneļa galā. Tik tiešām noriebies kā bijis līdz šim un GRIBĀS pārmaiņas un tik tiešām sākt dzīvot un baudīt dzīvi!