Dzīve kkā sakārtojās :)

Pirmā nedēļa jaunajā darbā aizvadīta. Joprojām ir ok. Vēl jāpiešaujās pie pāris lietām un manu, ka vēl uz visu nav apmācījuši, bet ar galveno tieku galā. Vakar pārtraukumā viens no kolēģiem pārprasīja, cik ilgi tur strādāju. Zināju, ka visi sadalīti komandās un acīmredzot nemiksējās = viens otru nemaz nesatiek. Ja neskaita "klejotājus", kur es šomēness skaitos. Anyways jautājums un pārsteigums par manu atbildi, ka man tikai ceturtā diena un jau pie 5 iekārtām, rāda, ka man sanāk diezgan labi xD Nākammēnes būšu daļa no plānotās ekstra komandas, bet ceru nepazaudēt "klejotājas" statusu, jo tai komandai nav pārāk daudz maiņas ieplānotas, tik cik lai pārējām būtu mazliet mazāka slodze.
Mans plus tur ir arī, ka varu komunicēt gan angliski gan norvēģiski, kas neradīs valodas barjeras. Cik dzirdēju lielai daļai ir tikai viena no tām valodām nu ja neskaita dzimtās valodas. Pagaidām vnk atbildu valodā, kādā mani uzrunā xD
Kā arī pašai gandarījums un atvieglojums, ka nakts maiņas nav nemaz tik traka padarīšana. Sākumā dikti uztraucos, kā izturēšu, bet easy! Vismaz pagaidām un kamēr nav sākuši miksēt ar pārējām maiņām xD

Mūsu firmai arī break point. Beidzot ar esam panākuši, ka varam izmantot visas iespējas, ko mūsu iekārta var dot ārā. Prasīja tikai pusgadu un nevēlos pat skaitīt cik naudas ieguldītas xD Vēl, protams, ir ko pirkt un upgreidot, bet tas ar laiku :)

Vienīgi valsts varētu labāk palīdzēt ar dīkstāves pabalsta izmaksāšanu. Pavasarī/vasaras sākumā pagāja diezgan laiciņš, līdz apstiprināja, bet pēc tam nekādu problēmu. Tgd ar otro vilni, kad atkal bez darba paliku, apstiprināja atrāk, bet ar to maksāšanu ir kā ir. Un visp - tā gribās ceļot!!! Vismaz to sajūtu, ka kaut vai datumi ir pēc mēnešiem, bet biļetes kabatā un apziņa, ka būs iespējams...