Piedzīvoju savā mūžā sāpīgāko anestēziju (pat apraudājos!) un tad izrādījās, ka protēze nav pielāgota jaunākajām izmaiņām, un doks piedāvāja pat pārlikt datumu...nu nē! Vēlreiz tās adatas negribu pat redzēt sev tuvumā! ...2 izrautus zobus un 1 cistu vēlāk dabūju ļoti principiālu farmaceiti, kas piesējās, ka nepaņēmu numuriņu.. C'moon, jau tā galva dulla, grūti parunāt, visa mute asinīs un pietam aptieka bija tukša!

Jaunās protēzes gatavošanas dēļ var nākties prasīt papildus brīvdienu, bet nav jau īsti kam strādāt. Huj zin kā būs..bet nu bļin, priekšniecība pati vainīga, ka visi iet prom. Un jauniņie arī neviens nepaliek ilgāk par pāris mēnešiem...

Vakar bija mana face-to-face saruna ar priekšn. Nu bļin, cepuri nost smadzeņu skalošanā! Ja pēc darba nebūtu ar meitenēm aizgājusi pasēdēt, tad būtu palikusi labā noskaņojumā, ka nav jau nemaz tik traki tur strādāt un vai tiešām es tik ļoti gaidu zvanu no otra restorāna.
..vēl ar meitenēm pārrunājām jaunākos dokumentus, ko savās ķetnās esam dabūjušas, un pamazām plānojam nākamo tikšanos ar arodbiedrību.