Night hike bija vārdos neaprakstāms!
Ar mūsu šoferi iepazināmies, kad ieradāmies tikšanās punktā, un par laimi ar komunikāciju bija ok. Par šo vnm interesanti, vai sanāks atrast kopīgu valodu šādos spontānajos izgājienos. Bija labi. Ne visiem viņa uzskatiem varēju piekrist, bet katram jau savs.
...Pāri 2viem naktī ieradāmies pie kalna un joprojām bija iespējams redzēt saulrieta krāsas. Steidzāmies sākt kāpienu, jo nedaudz pāri 4riem bija prognozēts saullēkts. Paspējām vēl krietnu laiciņu pirms un izbaudījām visu krāsu gammu :)) Un tiešām tumšs tā arī nepalika kā pusnaktī pametām dzīvokli :)
Šitais man bija sapnītis jau ļoti ilgu laiku. Jā, ir daudzreiz sēdēts līdz rītam, bet nekad speciāli, lai lūkotos kā saule aust. Pietam kalnos ar tādiem skatiem un vēl ar tik mainīgu ainavu! Augšā esot visp: 1 debespuse - liels klajums pa vidu un aiz tāliem kalniem austoša saule. 2 debespuse - milzīgs ezers un kalnu kopa, kuras pakājē esošās mājas tik sīkas, ka tikai aprises var saredzēt. 3 debespuse - mēness pa vidu zilā, gaiši un tumši violetā krāsās debesīs un zaļi apauguši pauguri ar taku tīklojumu pāri. 4 debespuse - zaļi un vairāk gan klinšaini pauguri, izaugumi un klajumi.
Visu kāpiena laiku nepameta nerealitātes sajūta, ka tiešām esmu tur. Grūti aprakstīt vēl tgd!

Vēl pārsteigums, cik ļoti samazinājušās manas bailes no augstuma. Varēju mierīgi iet pa taku, kur vienā pusē klints un otrā stāvs kritiens lejup + pēc tam virsotnē stāvēt uz smailes un baudīt skatu. Vēl, kad bijām LV Meža Kaķī, arī brīnījos, ka vairāk domāju par trasi nevis to, cik n-tos metrus esmu virs zemes :)