Pat nezinu, kā lai šodienu raxturo... Tas koncis Up in smoke piestāvēja...bet vai man patika, īsti nezinu... Kā kura dziesma...
Konča laikā garīgais sajājās, jo aizdomājos par Egoistu, kurš varbūt joprojām ir Latvijā. Kā vnm, kad ir labi...un tā līdz brīdim kad smadzenes jau atteicās domāt un galvā bija truls tukšums. Redzēju cilvēkus, dzirdēju mūziku, jutu kursabiedra apskāvienus, bet tajā pašā laikā pilnībā neko.
Kursabiedram arī kaukādas domas pa galvu maisījās un neizskatījās diez ko laimīgs. To, ka mana dzīve bez viņa, vairs nebūtu tas...tiešām nemeloju.
...Vienīgi vai sev par to, vai viņš nav kārtējais, ar kuru cenšos Egoistu aizmist..tiešām nezinu.