Kā, pie velna, cīnīties ar stresu... Riktīga dusma uz sevis... Vakar bija Norv. konstitūcijas diena & tāpēc darbā pizdjets daudz cilv. Un jau no maiņas sākuma stresoju jau pie pāris galdiņiem, kaut man bija iedota mazākā stacija.. Kad zapara beidzās & dabūju papildus staciju, pie teju 10 galdiņiem tāds chill & viss tik raiti gāja,ka gāju čekot, vai kolegēm nevajag palīdzēt... Kas nozīmē, ka varu mierīgi tikt galā arī ar lielāku apjomu. Grrr...
Kā arī smiekls par manām attiecībām ar Evu... Nu jūtami uzēdusies..vairāk tas, ka manu, ka ļoti labprāt izmanto situācijas, kad man kkas ne tā sanācis & uz to norāda. .šitais gan izteikti tikai, kad priekšniecība tuvumā... Nu es neteiktu, ka man ir baigi siltās jūtas pret viņu + nav nemaz tik fantastiska viesmīle & wanna be team leader par kādu viņa sevi uzskata...

Anyway...visu laiku iekšā, tas, ka jākļūst labākai VS. cilv kas tur pastrādājuši/dzirdējuši, saka, ka vergu darbs ar neatbilstošu samaksu + nekādu izaugsmes iespēju...un tad negribās censties... Meh... Joprojām nostrādāšu vasaru & tad redzēs, ko tālāk..