| Viņš ir tāds, ko es laikam nekad nesapratīšu. ...Viņš aizgāja pakaļ smēķiem un es bik pačekoju viņa telefonu. Nebij jauki apzināties, ka nebiju vienīgā, kam viņš raxtīja. Bet vai tad tas jau nebija sagaidāms?
Bet nu atkal - "Kāpēc Tu agrāk nerunāji skaidru valodu?" .Jautājums pēc mūsu diezko emocionālās sarunas. Viņu nekad tādu nebiju redzējusi...tik sagrautu(?). Pati ne labāka biju. Nobijos un aiztinos uz laiciņu.
Ja sākumā savējo gribēju pamest viņa dēļ, tad tgd ir tāda doma pārcelties dzīvot pie paziņas sevis dēļ. Runājot ar paziņu pat balss aizlūza.
Varbūt es sevi pazemoju, bet ir tik fantastiska sajūta šo laiciņu būt Egoista meitenei. Varbūt viņš nebija patiess.
Citāts no Egoista teiktā - Kāpēc viss ir tik "vienkārši" ? |