Es dodu naudu tikai tiem bezpajumtniekiem, kuri izskatās, ka ir apstākļu spiesti ubagot. Kur ir skaidri redzams, ka tikai šmigai, pat ja suņi blakus, eju garām...
Man atkal žēl vienmēr ir dzīvnieku.. nopirku kādu belašu, desas, gaļas gabalu un iedevu suņukam vai kaķim, kas nu kuro reizi bij. Žēl vien, ka tie dzīvnieki, īpaši suņi, lielākoties ir sanarkoti, sadzirdīti, lai gulētu tik mierīgi un bieži vien pat asti nepaluncina, kad pie degungala noliek desas gabalu.