No vienas puses vismaz Ž. saka paldies, jo devu viņiem grūdienu pieņemt piedāvājumu sākt jaunu & daudz labāku dzīvi...no otras - viņu acīs esmu sazin kas, kura bez iemesla viņus met ārā & nenovērtē draudzību... Tā kā runāju ar Ž., negribēju teikt neko no tā, kāpēc, jo viņš man tiešām patīk kā cilv & nav iesaistīts tajā... Ar Dadzi nez kā būs tgd darbā...kā arī, ko viņa kolēģēm sastāstīs. Vai arī mūsu da huja kopīgajiem draugiem... Es tikai atļāvos domāt arī par sevi, nevis tikai paciest, lai tikai citiem labi... Damn. Liekas, ka šīs 2ned būs emocionāli ļoti garas... Vismaz pēc tam abi pārceļas prom no Rīgas... Līdz tam... Damn...