Mutē joprojām asiņu garša.. Ceru, ka nebūs - kā nedēļu sāksi, tā pavadīsi...

Bet nu jā, traks rītiņš. Vakar izdomāju, ka es tak pacietīšu zobu sāpes & pēc darba aiziešu pie zobārstes. Kā tad... Es pat nezinu kā nakts tika pārdzīvota... No rīta, ik pa brīdim raujoties 9ņos līkumos, aizklumburēju līdz autiņam & devos uz Dentu, jo nezināju nevienu citu zobārstniecību, kas būtu vaļā pirms 7ņiem... Uzzinu par vainām &, dabūjusi zaļas pretsāpju tabletītes, devos uz darbu. Ceru, ka kauko nebūšu sapisusi ķermenim, jo tabletes tika rītas viena pēc otras pa šo diennakti & pavisam noteikti pārsniedza max atļauto... Tātad pēc apm pustundas darbā atsāka sāpēt & no tabletēm ne silts ne auksts... Es neatceros, kad fizisku sāpju dēļ pēdējo reizi būtu raudājusi. Kolēģes aiztrieca mani prom.. Aizčāpoju uz savu zobārstieniecību, kur uzreiz paziņoja, ka nav jēga čakarēties & jārauj ārā...Biju aizmirsusi, cik tā ir pretīga sajūta... Meh, ja nebūtu sarunājusi mammu šon satikt, varētu pa mājām palikt...