Atkal jūtos izsmelta tukša & nezinu, kā lai sasmeļās. Visu laiku mierinu sevi, ka vēl tikai mazliet ir jāpaciešās & tā nu es ar bezizteiksmes seju ciešos...
Ikdiena, kurā nekas nenotiek. Jāciešas līdz visa alga nebūs jāatdod par viskauko un varēšu sākt realizēt visādas idejas, kas krājas & krājas. Bet ātrāk par ~februāri varu necerēt :/