Neciešu, ka strīdos nespēju noargumentēt savas domas, kaut arī jau sen biju izdomājusi, ko kurā situācijā teikt... D. tik šorīt izlasīja to vēstuli. Protams, nesaprot, kāpēc, bet es skaidrā nespēju izteikt visas tās emocijas, kas saistās ar kopdzīvi ar viņu. Jebkurā gadījumā sekas mani pārsteidza - viņi varb pat jau šodien pārvāksies. Pēc fantastiskā vakara ar S., šī ziņa šo rītu padarīja vēl fantastiskāku ^^

Dadze izrādās tikai nākamās ned beigās izvāksies, bet man nav īpašu iebildumu..jovairāk, tikko uzzināju, ka ar šodienu man sākas lekcijas xD Tātad tāpat šīs 2 nedēļas būšu mājas-darbs-skola-mājās-mācīties-gulēt režīmā...

No vienas puses vismaz Ž. saka paldies, jo devu viņiem grūdienu pieņemt piedāvājumu sākt jaunu & daudz labāku dzīvi...no otras - viņu acīs esmu sazin kas, kura bez iemesla viņus met ārā & nenovērtē draudzību... Tā kā runāju ar Ž., negribēju teikt neko no tā, kāpēc, jo viņš man tiešām patīk kā cilv & nav iesaistīts tajā... Ar Dadzi nez kā būs tgd darbā...kā arī, ko viņa kolēģēm sastāstīs. Vai arī mūsu da huja kopīgajiem draugiem... Es tikai atļāvos domāt arī par sevi, nevis tikai paciest, lai tikai citiem labi... Damn. Liekas, ka šīs 2ned būs emocionāli ļoti garas... Vismaz pēc tam abi pārceļas prom no Rīgas... Līdz tam... Damn...