Viņš aizgāja un es knapi noturējos neraudāt, kad viņš aizkavējās tikai tāpēc, ka skanēja dziesma, kas viņam patika...
Galvenais, ka pat nezinu kapēc. Atkal viņš neko neteica...

Un šajā noskaņā pazūd jaukās atmiņas par pa nakti palikšanu Baltezerā teltī, kur bijām tikai divatā...par spīti daudziem nejaukiem nokaņas bojātājiem, man tiešām patika... Un arī mūsu vakardienas 4 mēnešu atzīmēšana pa aliņam jaunajā Rocabilly & uz vecā Rīgas mūra...
...tgd kaukāda dikt debīla sajūta... Biju domājusi ar viņu braukt uz Sarķeni, bet tgd pat kaukā negribas satikt...

Vakarā gan jābrauc pakaļ jaunajai veļasmašīnai..cik nu jaunai, bet par mūsu tagadējo būs krutāka...

Nu bāc! :( :( :(