par tiem nabaga knipucīšiem es nezinu.

es zinu 5000 vēžiniekus un 2000 citus (no kopumā 25 000 mirušajiem katru gadu), faktiski katru ceturto mirušo, kuram jāmirst mokās. man ir 25% iespēja nonākt starp viņiem. un es to nevēlos, es vēlos dzīvot bez šausmīga gala.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mums ģimenē pirms pāris gadiem nomira vēžinieks. Kamēr tas bija iespējams nāca medmāsa uz mājām. Kad vairs nevarēja izcilāt, tad pēdējās 5 nedēļas hospice. Smadzeņu vēzis, nemocījās, pēdējās dienas vienkārši vairs nemodās. Bet nenomira arī no bada vai slāpēm, jo bija pie sistēmas. Kamēr bija pie samaņas nerunāja par to, ka grib, lai ātrāk.
Galam nav jābūt šausmīgam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Smadzenes nesāp.
Ja vēzis ir citur, izvēles pirms nāves mēdz būt tikai divas - morfija bezsamaņa vai nepārtraukti kliedzieni.

(Reply to this) (Parent)

Atvaino par spamu, ciba karinās.

(Reply to this) (Parent)

Apbrīnojami, tu pats nosauc šos latvišu lielos, VITĀLI SVARĪGOS ciparus un ar savu dievišķo muti pasludini, ka "labāk tos visus nopotēt", nav vērts.
lūk, tas ir nehumāni.
iespējas, iespēju došana, apvāršņa, kaut vai šaura, vaļā turēšana - tas ir humāni.

(Reply to this) (Parent)