|
[Sep. 25th, 2020|09:50 am] |
šobrīd aktuāls jēdziens ir 'būvkultūra', tā ir apbūvēta kultūra, kura itkā ietver gan arhitektu, gan cementa maisu, gan celtnieka aliņu. ideja nav slikta, tā ir par identitātes meklējumiem.
vienīgi atkal elitārisms. 75% latvieši dzīvo zem 500eiro mēnesī. un uz viņiem neattiecas nekas, viņi ir 'neredzami', viņi ir apkaunojošas grēka pagales bez mopēda. arī būvkultūrā ne ar pušplēstu vārdu nav pieminētas dārzu mājiņas, pašrocīgās pārbūves, mazā, lētā būvniecība. ir atkal pilis, promenādes, krutie sāls melnie, superceltnes ect. un kas raksturīgi - visas šīs būves ir dehumanizētas (izņemot lielveikalu, jo tur var iet arī tas 500eiro cilvēciņš). |
|
|
Comments: |
| From: | mapats |
Date: | September 25th, 2020 - 10:30 am |
---|
| | | (Link) |
|
Žurnālā "Dari Pats" parādās dažādas interesantas lietas, ko cilvēki paši būvē. Kā daļējs līdzsvara elements elitārismam.
| From: | heda |
Date: | September 25th, 2020 - 04:52 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Man šķiet, ka jaunrunas jēdzieni identitāti nevis palīdz meklēt un atrast, bet ievirpina to no zāģu skaidām vērptā kokonā.
No kurienes tas tā aktualizējies un kāda tam oficiālā definīcija?
From: | ll_ |
Date: | September 25th, 2020 - 11:55 pm |
---|
| | | (Link) |
|
davos declaration 2018
| From: | iokaste |
Date: | September 26th, 2020 - 12:23 pm |
---|
| | | (Link) |
|
būvkultūra (no vācu - baukultur) ir arhitektūras un celtniecības fīča, kas paplašina kultūras jēdzienu no tautastērpa (vai kulinārijas) uz būvniecību. tipa - nēģeris būvē skārda būdu, anglis - betona, latvietis reģipša un vates namu - tā ir svarīga identitātes sastāvdaļa. | |