Tu uzrakstīji tieši to domu, ko es arī savā prātā biju izprātojusi. :)

Nu nēēē, vecvecāki mazbērnu audzināšanā un pieskatīšanā ir ļoti vajadzīgi un noderīgi.

Nez, mans vecāks man ir ļoti noderīgs. Drīzāk būtu grūti iedomāties, kas būs, kad viņa nebūs. Laikam individuāla lieta.

(Reply to this) (Thread)

Visticamāk, ka autors ir domājis "būt neatkarīgam", t.i. finansiāli un emocionāli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu to jau tā kā derētu panākt sasniedzot pilngadību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir jau visādi scum-bag vecāki, ka daudzi ar to pēdējo mocās.

(Reply to this) (Parent)

Kaut gan - varbūt nevis kļūt nevajadzīgiem, bet tādiem, bez kuriem var iztikt, bet ar kuriem kopā tomēr ir foršāk. Tipa kļūt nevis par dzīves nepieciešamību (kas gādā naudu, auklē bērnus, nepārtraukti palīdz), bet par tiem, kas dzīvi bagātina un padara košāku. Pāriet no sadaļas - bērni grib ar mani tikties, jo esmu viņiem nepieciešams, uz sadaļu - bērni grib ar mani tikties, jo viņiem patīk tikties ar gudriem un foršiem cilvēkiem.

(Reply to this) (Thread)

Cik satriecoši revolucionāra doma, ne? :D
Sarkazms, protams, bet man nav skaidrs kāpēc mūsdienu cilvēciņi tā pieņēmuši sabiedrības atomizāciju kā kaut ko pašsaprotamu. Liela ģimene, dzimta, pat klans, tas ir kaut kas kruta. Pirmkārt ir daudz lielāks un uzticamāks pazīšanās tīkls, cilvēki, kas vajadzības gadījumā tev var palīdz un aizstāvēt. Otrkārt jā, vienkārši patīkami, ka ir tik daudz tuvu un savdabīgu cilvēki, kas ir 'tavējie'. Ļaunais traibālisms.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lielās dzimtas ir foršas, es pati tādu gribētu. Bet, jā - īstais apzīmējums - būt neatkarīgam, bet to kā reiz daudzi vecāki ne pārāk grib, jo tad jau vecākiem ir jāiemāca saviem bērniem ne tikai domāt, rūpēties par sevi pašiem, bet arī dzīvot savu dzīvi tā, kā grib viņi paši, nevis kāds cits - tajā skaitā paši vecāki. Attiecīgi - tāds bērns neklausīs uz vārda, viņu vairs nevarēs kontrolēt, bet daudziem vecākiem tas ne pārāk patīk.

(Reply to this) (Parent)