| |
[Aug. 14th, 2017|03:48 pm] |
Gāju no Dagdas pa plašu zaļu lauku, tādā kā plakankalnē, kur vējš pūš ar vienmērīgu vilkmi. Ceļš tuvojās mežam un pieaugošo lapu šalkoņu varēja dzirdēt jau brīdi pirms tam.
Domāju, ka vienam kokam ir ap 100 000 lapu. Un tas, ko mēs dzirdam ir nevis atsevišķas lapas apsišanās ap citu lapu, bet gan lielākās grupas, tādi kā koru aplausi - Dziesmu svētku kopkoru miriādes.
Un pie mežā, dzirdamības attālumā bija ap 50 kokiem, tad es dzirdēju 5 miljoni atsevišķas skaņas/sekundē - tālu aiz izšķirtspējas robežām - tātad bezgalību.
Iespējams, ka līdzīgs efekts ir, kad plīst vilnis. Ūdens ir tik skaņasšķidrs, ka var dzirdēt atsevišķo, nedalāmo lāsīšu saskaršanos. Tādu kā lietu vālos.
No visa šī gribētos secināt, ka valdzinoša ir bezgalīgi daudz sīku frakciju liecība - diezgan dievišķa atklāsme.
|
|
|
| Comments: |
Jā!! Šo atklāsmi sev verbalizēju studējot, kad izvēlējos taisīt projektu par vēju. Projekts tā ne visai sanāca, bet atklāsme palika. Tagad zīmējot kaut kas no tās arī tur ir: instagram/sonderflow
Par to pašu arī urbānās un rurālās skaņu ainavas - mēs dzirdam vides daudzveidību un veselību. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}