06:53 pm
Gribas, lai baltā pasaulē
Balti sniegi snieg.
Un uz baltiem lielceļiem
Balti cilvēki iet.
Un lai baltos cilvēkos
Baltas domas dzimst,
Un lai baltās darbdienās
Balti svētki ir.
I.Ziedonis
Kad mēs esam patiesi,
mēs esam SKAISTI;
Kad mēs esam skaisti,
mūs MĪL;
Kad mūs mīl,
mēs esam LAIMĪGI!
Secināju, ka Artūrs mani ir krietni iespaidojis un devis stimulu dabu iepazīt un izzināt vēl dziļāk. Jā, tie vasaras gulbju pasākumi man parādija, cik daudz kā vēl ir, ko pat es, lauku puika būdams, nezinu. Tādā ziņā viņš ir tas, kam gribētu līdzināties.
Šodien biju krietni garā pastaigā pa mežiem. Un ar prieku secināju, ka tāpat daudz ko zinu un pamanu. Baigā dusma, ka man nav kārtīga fotoaparāta. Viena atraktīvā vāvere man tur vismaz 15 minūtes pozēja gandrīz degungalā, bet nespeju nofočet nevienu normālu kadru ar savu sū ziepjutrauku. Un gulbji jau lido augstu. Vēl atradu vienu diezgan nepieejamu meža ezeriņu ar daudz zivīm. Vismaz kaut kur nebus viss nozvejots.
Tavs tak neko neuzrakstīt. Pat manējais, mazs pērtiķis, mācēt rakstīt
Visiem, kuri lasa (izrādās ir vēl tādi) manu klabekli - esmu pārgājis uz privātiem ierakstiem, kurus varat izlasīt piereģistrējoties un kļustot par manu draugu
Pirmā gulbju ķeršanas tūre aizvadīta. Patika. Piedalijos 4 no 6 dienām. Noķēru 2 gulbīšus. Un dabu daudz redzēju un viskautko jaunu par to uzzināju. Patika. Dabuju par dzivi ar padoāt. Tikai lāga neko nevarēju izdomāt. Un māju drusku pietrūka. Bet augustā braukšu atkal.
Un Laura ar Arti ir izšķīrušies pa visam. Lika padomāt.
Un vēl vajag klavieres.
Burvja piezīmes ved mani strupceļā.
Domāju par telekinēzi.
Labi, ka esam viens otram.
Vēl joprojām nezinu, ko iesākt ar savu dzivi.
Lelde dzimšansdienā uzdāvinaja gičas pastiprinātāju. Zaģeju.
Nezinu, kam kerties klāt.
Vasara iet uz otro pusi.
Super. Būšu noorganizējis līgošanu apvienojumā ar klases tusu. Supppppppper. Sen jau gribēju visus (gandrīz) satikt. Nu tas izdosies. Žēl tik, ka nevarēšu dzert - būšu visiem šoferis. Bet tāpat būs forši. Masu pasākums-Līgošana notiek brīvdabā, 2 km attālumā no maniem laukiem, Baņutas parkā. Tur drošvien būs dauuudz cilvēku, kā vienmēr. Laba līgošana + mīļie klasesbiedri. Šodien visiem zvaniju. Bija tik forša sajūta, kad pēc balsīm dzirdēju, cik ļoti viņi arī mani grib satikt.
Kādēļ es tik bieži sapņoju, ka man piemīt levitācijas un telekinēzes spējas?
Jo manī mīt šīs spējas, man tikai vajag viņas atklāt un attīstīt
VAI
Tādēļ, ka tās ir manas slēptās vēlmes un alkas.
Piedāvāju autovadītāja pakalpojumus Līgo vakaram/naktij. Ar savu vai jūsu auto (man 1990 gada vw passat). Cena 30 ls + 8 sant/km (ja ar manu auto) Pieteikties tikai cilvēkiem, kuri garantē adekvātu attieksmi pret šoferi arī esot alkohola reibumā.
Nu laikam esmu kļuvis atkarīgs no seksa.
Stulbi.
Nesmuki.
Nožēlojami.
Kā tu domā, vai Lelde man arī sapītu bizi...? Nu labi, jāpaaudzē garāki mati, šitādos būtu pagrūti.
Tikko atbraucu no darba, pagurums mijas ar gandarījumu, ka par ģitāru esmu parādā vien nieka 12 ls. Rītdien jābrauc uz mežu. Sassssodīts, aizmirsu paķert no Taurenes lāpstu. Nu nekas, gan jau Lelde paņems priekš manis arī.
Pats tagad sāku maldīties sevī, cenšos noskaidrot, kas mums ar Leldi ir kopīgs mērķos, vēlmēs, vajadzībās, kas atšķirīgs. Nu ir, ir prāts man kūtrs, zinu.
Jā, zinu, ka man viņa tik daudz varētu iemācīt, parādīt utt, bet pagaidām ir tā - man ir labi, kā ir. Vai viņa spēs mani "ieinteresēt"?
Es būtu gatavs daudz mācīties, jo zinu - par ļaunu tas man nenāktu. Taču ja parok dziļāk, tad nedaudz stulbi sanāk - ļaut "kādam" sevi izmainīt, lai es derētu šim "kādam"
Taču no otras puses - tas nozīmētu tikai izaugsmi.
Es jau pārdzīvošu visas vētras, man ir melnalkšņa dvēsele...
Bet kaut viņai pietiktu spēka saprast, kas es esmu un kāds, kaut pietiktu spēka un prāta saprast, vai ir vērts kaut ko turpināt. Kaut viņa pietiktu spēka visu veidot, lai būtu labi un iemācīt man arī to, ja viņa mani atzītu par labu esam.
Maldos sevī.
Ilgi esmu gaidījis šādu cilvēku. Bet, kad tas atnāk, saprotu, ka man būtu daudz ar sevi jāstrādā, lai es "derētu" viņam blakus. Taču es esmu tik slinks, nu tu jau zini...
Kaut viņa būtu pietiekami cītigi lasijusi to dziesmu manā dienasgrāmata...
Taču es jau visu spriežu tikai pēc tās pieredzes, kāda nu man ir bijusi. Un neesmu bijis kopā ar cilvēku, kurš ir tik, tik tuvu manam ideālam. Varbūt ar viņu viss būtu daudz, daudz savādāk - labāk. Nezinu... varbūt...
Sen lietaina un apmākusies diena nebija šķitusi tik forša. Un tas bija labais, kā mēs abi iegāzāmies tajā strautiņa ;))) Nesanāca pabaudīt to dabu tik labi. Bet tas tiktiešām bija labais :DDD
Arī es piedūros "Skanošajam ciedram". Biju jau reiz viņu lasījis. Tikai tad man laikam bija pārāk maz prāta, lai to visu pareizi sagremotu. Varbūt tā arī ir, kā tur par visu rakstīts. Tikai - prasības un vajadzības katram tik un tā atšķirās.
Jā, esmu aizrāvies. Man viņa patīk. Un vēl man ļoti patīk tas, ka arī es viņai neesmu gluži vienaldzīgs. Viņu tikai kaut kas kavē. Iespējams - saprāta balss un viņas mērķis.
Laiks rādīs.
Par spīti tam, ka sportā nācās dejot, diena bija izdevusies
No vienas puses - ko gan es gribu 18 gados, es taču tikai sāku savu dzīvi. Tas taču ir tikai normāli, ka man nekā daudz nav, ko es būtu pats nopelnījis. Tā jau gan ir - citiem manā vecumā viss no A līdz Z ir par vecāku naudu pirkts. Man toties jau paša nopelnīts ir gandrīz viss, kas man ir, tsk - mēbeles, digitālais fočiks, dators, ģitāra, tiesības, mašīna.
Bet no otras puses- gribas taču, lai būtu pašam sev piederoša dzīves vieta. Dzīvoklis priekš manis neder, kur nu vēl, ja tas jādala ar kādu.
Izdomāju, ka es varētu paņemt šitādu variantu un nolikt kādā meža pļaviņā:
http://ss.ss.lv/msg/lv/52/2582/103249/U
Otrajā bildē vislabāk var redzēt kopskatu. Iekšpuse mēbelēta.
Īstenībā vislabākais variants. Manām prasībām ļoti atbilstošs. Esmu par to tagad baigi safanojies. Mani vecāki un viena māsa ar ģimeni arī šito variantu taisās bīdīt augšā. Tad nu es izdomāju, kādēļ nemesties uz vienu roku? Nu tad liksim 3 šitādus brīnumus rindiņā ;)Super. Kaut nu tas izdotos
Tu pat nespēj iedomāties, cik man liels prieks par to, ka man atkal tik ļoti gribas spēlēt ģiču...
Mana tārpu sagrauztā būtne sāk reģenerēties. Beidzot parādījusies nežēlīga vēlme spēlēt ģitāru, to man vajag kā ēst. Līdz ar to atsāku dziedāt. Filozofēšana un pārdomas atkal rodas no jauna. Atkal atgriežos pie vecā stiliņa - mati izlaisti un vējā izpluinīti, acis uzkrāsotas. Sirds prasa kedas un pank stila elementuz apģērbā. Ar zīmēšanu gan tā pašvakāk, bet nekas, ar laiku.
Tu zināji, ka esmu kā ķerts uz telpaugiem. Man mājā, manā istabā ir ap 40 puķu, kuras visas apkopju, apraugu un jūtu līdzi, kā saviem bērniem.
Vai esi saticis sev līdzīgu cilvēku? Nu es domāju tā - pēc rakstura. Es viendien satiku un ziniet?... tas cilvēks domā tāpat kā es. Viņa viedokļi ir tādi paši kā manējie, viņam ir tās pašas inteliģences pazīmes kā man. Tas cilvēks pat vārdus virknē teikumā un teikumus stāstijumā tāpat kā es. Tik ļoti gribētos ar viņu būt kopā. Bet diemžēl ir viena atšķirība. Viņas filozofija ir nedaudz stiprāka, nelokāmāka un kategoriskāka par manējo. Bet diemžēl apstākļi liedz mums būt kopā. Žēl. Tā patiešām bija iemīlēšanās no pirmā acu skatiena. Otro reizi manā mūžā. Nu nekādas lielās sirdssāpes tas man nesagādāja, jo tas jau ir bijis. Bet vienalga žēl.
Tik grūti pierast pie matiem, kas krīt acīs ;)
Jau kādu laiku esmu brīvs puisis, negribi šo, vai kādu citu vakaru pavadīt ar mani?
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)