intheend - Post a comment

intheend

09:59 pm

Kā tu domā, vai Lelde man arī sapītu bizi...? Nu labi, jāpaaudzē garāki mati, šitādos būtu pagrūti.

Tikko atbraucu no darba, pagurums mijas ar gandarījumu, ka par ģitāru esmu parādā vien nieka 12 ls. Rītdien jābrauc uz mežu. Sassssodīts, aizmirsu paķert no Taurenes lāpstu. Nu nekas, gan jau Lelde paņems priekš manis arī.

Pats tagad sāku maldīties sevī, cenšos noskaidrot, kas mums ar Leldi ir kopīgs mērķos, vēlmēs, vajadzībās, kas atšķirīgs. Nu ir, ir prāts man kūtrs, zinu.

Jā, zinu, ka man viņa tik daudz varētu iemācīt, parādīt utt, bet pagaidām ir tā - man ir labi, kā ir. Vai viņa spēs mani "ieinteresēt"?

Es būtu gatavs daudz mācīties, jo zinu - par ļaunu tas man nenāktu. Taču ja parok dziļāk, tad nedaudz stulbi sanāk - ļaut "kādam" sevi izmainīt, lai es derētu šim "kādam"
Taču no otras puses - tas nozīmētu tikai izaugsmi.

Es jau pārdzīvošu visas vētras, man ir melnalkšņa dvēsele...
Bet kaut viņai pietiktu spēka saprast, kas es esmu un kāds, kaut pietiktu spēka un prāta saprast, vai ir vērts kaut ko turpināt. Kaut viņa pietiktu spēka visu veidot, lai būtu labi un iemācīt man arī to, ja viņa mani atzītu par labu esam.

Maldos sevī.

Ilgi esmu gaidījis šādu cilvēku. Bet, kad tas atnāk, saprotu, ka man būtu daudz ar sevi jāstrādā, lai es "derētu" viņam blakus. Taču es esmu tik slinks, nu tu jau zini...

Kaut viņa būtu pietiekami cītigi lasijusi to dziesmu manā dienasgrāmata...

Taču es jau visu spriežu tikai pēc tās pieredzes, kāda nu man ir bijusi. Un neesmu bijis kopā ar cilvēku, kurš ir tik, tik tuvu manam ideālam. Varbūt ar viņu viss būtu daudz, daudz savādāk - labāk. Nezinu... varbūt...