intheend - Post a comment

intheend

08:30 pm

Mana tārpu sagrauztā būtne sāk reģenerēties. Beidzot parādījusies nežēlīga vēlme spēlēt ģitāru, to man vajag kā ēst. Līdz ar to atsāku dziedāt. Filozofēšana un pārdomas atkal rodas no jauna. Atkal atgriežos pie vecā stiliņa - mati izlaisti un vējā izpluinīti, acis uzkrāsotas. Sirds prasa kedas un pank stila elementuz apģērbā. Ar zīmēšanu gan tā pašvakāk, bet nekas, ar laiku.

Tu zināji, ka esmu kā ķerts uz telpaugiem. Man mājā, manā istabā ir ap 40 puķu, kuras visas apkopju, apraugu un jūtu līdzi, kā saviem bērniem.

Vai esi saticis sev līdzīgu cilvēku? Nu es domāju tā - pēc rakstura. Es viendien satiku un ziniet?... tas cilvēks domā tāpat kā es. Viņa viedokļi ir tādi paši kā manējie, viņam ir tās pašas inteliģences pazīmes kā man. Tas cilvēks pat vārdus virknē teikumā un teikumus stāstijumā tāpat kā es. Tik ļoti gribētos ar viņu būt kopā. Bet diemžēl ir viena atšķirība. Viņas filozofija ir nedaudz stiprāka, nelokāmāka un kategoriskāka par manējo. Bet diemžēl apstākļi liedz mums būt kopā. Žēl. Tā patiešām bija iemīlēšanās no pirmā acu skatiena. Otro reizi manā mūžā. Nu nekādas lielās sirdssāpes tas man nesagādāja, jo tas jau ir bijis. Bet vienalga žēl.

Tik grūti pierast pie matiem, kas krīt acīs ;)