intheend
(Recent Entries)
(Archive)
(Friends)
(User Info)
Navigate: (Previous 20 Entries)
Sep. 25th, 2019
03:03 pm
Uznāca pirmā salna, kas uzreiz bija tik jaudīga, ka aizsaldēja manu pa zemes virsu ejošo pagaidu ūdens trubu. Tad nu steidzamības kārtā tagad 2 dienas, gāzdams ārā kiškas, raku metru dziļu tranšeju un liku iekšā jaunu trubu. Nu jau viss savienots, aizrakts. Vēl tik jānokopjās. Labi, ka šī rūpe no kakla nost.
May. 25th, 2018
07:03 am
...mierinu sevi ar domu, ka drīz būs rudens un šitā trakā strādāšana beigsies :D :D
Protams, žēl, ka pašā īstākajā dārzu laikā bija treniņi gaujai un pati gauja. Kaut gan tajā brīdī biju absolūti norakstījis domu par jebko. Tomēr pēc gaujas kaut kas uzšķīlās un aiziet. Ar to līdz šim pēc darba katru dienu strādājos līdz 22iem. Nē, nebūs tik daudz dārza kā pagājušogad. Gluži vienkārši - nevajag. Bet kādi 60-70% gan ir paspēti. Riktīg forši. Un šogad būs daudz zemeņu, ko pagājušoruden sastādīju. Super :) Pie viena vakar beidzu cīņu ar pāraugušo zāli. Nē, nekas nav beidzies. Tūlīt būs jāsāk ravēt un pēc pavisam īsa brīža atkal pļaut zāli. Bet ir tāda līksmība, ka tādas manai izvēlei dzīvot laukos fundamentālas lietas - dārzs ar visu, ko kārojas un skaists pagalms un apkārtne tomēr ir iespēti :) :)
Jā, ir iespēts arī katru nedēļas nogali satikties ar draudzeni. Tā ir viena lieta, kas viņā ir labāka par to, pēc kā lūdzu. Vina atradīs man laiku. Pietiekamā apjomā un veidos, lai es justos vajadzīgs. "Nevis nav laika, bet nav prioritāte", tā viņa saka.
Šonedēļ sakarā ar stirnubuku strādāšu arī sestdienu. Un pēc tam plānos ir vienkārši kopīgi nolaiskoties līdz svētdienas vakaram, jo abi esam noskrējušies un noguruši.
Dikti ceru uz kādu prēmiju par stirnubuku. Sanāk norauties pamatīgi. Un naudas pietrūkst diezgan nedaudz, lai justos ok. Bet nu vasarā tomēr vnk ir vairāk spēka. Gan jau ar mājas darbiem paliks vieglāk un sanāks kādā vakarā arī vnk apsēsties pie seriāliem un iedzert alu arī vēl pirms rudens :D
Anywayzzz, līdz gulbjiem vēl 59 :)
May. 18th, 2018
07:08 am
Atkal piezogas domas par norgi.
Pasaulē vienīgā nemainīgā lieta ir mainība. Un par to nav jākaunās.
Tikko plaukstas locītava pēc gaujas būs attapusies, tā pavisam viegli, bet ļoti neveiksmīgi apsitu ceļgalu, kam jau agrāk bijušas problēmas. Ek. Drusku īgnums. Un vēl telefonam dispeju satraumēju. Vēl drusku īgnums klāt. Bet nekas. Ir tik zaļš. Tāda dzīvība un enerģija. Un sētā viss sāk "noapaļoties", kaut gan pavasara sākumā viss šķita depresīvi. Puse dobju jau ir apsētas. Vēl kaut ko drusku un tad pārējās laidīšu ciet. Būsim reāli - man viņu ir par daudz. Toties zemeņu būs atliku likām, kas ir superdupersuper. Beidzot tiku līdz pļaušanai. Un tā, komplektā ar visa vākšanu, kas pa ceļam, būs lielais punkts uz "i", lai būtu, ka i have pulled my shit together arī saimniecībā.
Tikmēr darbā tuvojas stirnu buks. Drusku ir sajūta, ka papēži deg. Kaut gan, ko es te. Tā nav mana personīgā rūpe, man tikai jādara, ko liek.
Jā, bet norge būs. Nu tad drošvien pēc gada. Gan vajag, gan prasās. Ļoti prasās.
Apr. 29th, 2018
08:38 pm
Šogad muskuļu ir vairāk un stiprāki. Bet sakarā ar darbu+treniņiem spēka jau tagad ir mazāk. Nu redzēs, redzēs... Vakar tīrīju Gauju, lai paši varam braukt. Šodien strādāju smagus darbus pie čoma, kas par to mani supportos gaujā. Rīt atkal darbs. Nu redzēs. Bet fakts paliek, ka ambīcijas un apņēmība (un zināšanu, prasmju, iemaņu un sajēgas segums arī) uz labāk rezultātu kā pirms gada, ir. Bet nu tiiiiikk daudz ēdu. Visu laiku pārēdos bet beigās izrādās, ka nepārēdos gan, tik vien kā paēdu.
Njā. Un pēc 5 dienām būšu jau pirmos 100km noairējis. Ā, un nebrīnieties par kaut kādu dīvainu ziņu ar linku piektdienas rītā. Ar to varēs redzēt manu virzību (cerams, visā) maratona gaitā.
*****
Citādi iet ļoti... ...Lienīgi :)
Apr. 22nd, 2018
04:28 pm
Njā. Jaudīgi. Pozītīvi.
Šonedēļ, tātad, katru darba dienas vakaru pēc darba braucu airēt. Jāsagatavo taču sevi tai Gaujai. Būšu sevi ielauzījis, muskuļi un locītavas pēc garās dīkstāves būs pieņēmuši jaunos faktus. Ir labi. Un pateicoties Vanagkalna sponsorētajam sporta uzturam, nav jāuztraucas ne par treniņu, ne paša maratona kvalitāti. Pa darba nedēļu nekas vairāk arī nenotika, vnk nebija nekam laika.
Tagad divas dienas pavadīju uz velo divatā. Bija grūti, ārkārtīgi liels vējš visu laiku. Bijām relatīvi tuvumā un dienas beigās viegli vienojāmies doties nakšņot pie manis mājās, jo vējš bija tik liels, ka no viņa paslēpties nevarēja nekur. Jā, bija superjauks vakars. Jā, vīna glāzes bija. Un caur tām nekāds "i don't need that shit" neizlīda. Tieši pretēji - vēl vairāk pastiprinājās tās visas iepriekšējās "vienkārši un viegli" sajūtas. Naktī gulējām rātni un mierīgi katrs zem savas segas. Tikai vienbrīd rokas satikās. Un, kaut arī faktiski neatbilst, tomēr šajā personā var savilkt paralēles ar lielās māsas vēlējumu atrast kristīgu draudzeni. Jā, ir lēni. And thats ok. Nekur neskrienu. Absolūti izbaudu to, ka ir vnk viegli. Arī atvadoties bija viegli. Supergarš un ciešs apskāviens. Un beigās vēl pienāca atpakaļ klāt un bija pavisam neliela un negaidīta buča uz vaiga.
Jā, viss vienkārši un viegli. Un tagad, atskatoties uz visu pēdējo laiku - jā, protams, to visu murgu vajadzēja. So i would clearly recognise wrong way. Nu tā kaut kā.
Darbā viss ļoti, ļoti labi. Lietas notiek, saimnieks priecīgs un es arī.
Tagad atkal priekšā aktīva treniņu nedēļa. Manam raksturam tas būs nieks. Bet nākamajās 2 nedēļās nebūs nevienas liekas minūtes. Darbs, treniņi and thats it. Man šķiet, būšu vēl labāk sagatavojies, nekā pagājušogad. Tā kaut kā man iet.
Feb. 4th, 2018
04:49 pm - Lai nepazūd
Likt otram cilvēkam nodarboties ar sevis meklēšanu un glābt viņu - ir tas pats, kas stumt ēzeli uz ūdenskritumu.
Lūk, Tev ir ideja par to, ka ēzelis būs laimīgs, ja padzerties aukstu, tīru ūdeni.. Un Tu velc un stum viņu
Bet ēzelis Tev kliedz: “Negribu!” - un spirinās, cik spēka.
Bet Tu pacietīgi uztin virvi ēzeļa kaklā un turpini vest. Atvedi. Bet ēzelis dzert negrib! Ēzels saka: “Nē!” Un Tu kļūsti bēdīgs un vīlies. Mēģini pierunāt: “Paskaties, kāds tīrs, vēss ūdens. Tev garšos. Pamēģini! Ar tevi kaut kas nav kārtībā. Vajag padzerties..”
Tu esi iztērējis tik daudz spēka, lai atvestu ēzeli un saproti, ka tagad pilnīgi noteikti nevari vienkārši visu pamest. Tu sēdies ēzelim kaklā un liec viņam dzert ūdeni. Taču ēzelis turpina pretoties..
Tieši tāpat daudzi cilvēki rīkojas ar cilvēkiem. Esi taču mierā. Tu nevari un Tev nav jāizlabo citu prāti, dzīves redzējums, dzīves ceļš.
Esi mierā..
Jun. 12th, 2017
10:42 pm
Pāris gadus iekšēji pažēlojos, ka ornitoloģiski šeit garlaicīgs apvidus - ne migrācijas ceļos, ne te tuvumā lieli ūdeņi, ne silts klimats. Nu šogad ir uz urrā. Papildus iepriekšējos ierakstos minētajam, vakar dārzā satiku vēl īsti nelidojošu strazdulēnu, kuru aiznesu tālāk, prom garajā zālē, lai nav sormo pa pirmajam ķērienam. Un pēc tam tādu pašu satiku un sabildēju lēkājam pa koku zariem un mācoties lidot citā sētas stūrī
Jan. 23rd, 2017
05:24 pm
Rīt jāiet uz mežu meklēt čiekurus. Nav ne jausmas, vai šajā gadalaikā viņi vēl ir kokos un vai vispār pagājušovasar bija čiekuru gads. Vienīgais, cik atceros, viņi parasti auga lielās eglēs un pašās galotnēs. Smieklīgi būs :D
Apr. 17th, 2016
10:37 am
Vakardien biju tik nomākts, ka pat negribēju pēc traki smagās dienas rakstīt par to, kā norakos ar traktorīti dubļos tik ļoti, ka pēc ilgiem mēģinājuimiem viņu tur vnk pametu.
Bet viss atrisinājās pa pirmo - naktī iebrauca A un - vārds pa vārdam - ar džipu izvilka. Nu super.
Bet nu citādāk (mēģinot visu skatīt pozitīvā gaismā) - šodien atkal būs tāda diena, kad izlikšos, ka esmu vesels un iešu strādāt.
Mar. 19th, 2016
06:38 pm
Nu gan šīs divas dienas bijušas jautras. No rīta apmācies, viss tumšs kā vasaras negaisa laikā un putenis griež zemi ar debesīm kopā. Nu un arnis arī attiecīgi sakurina siltumnīcā krāsni uz nebēdu. Tikko krāsns riktīgi iekurējusies, debess īsā brīdī noskaidrojas un saule tā karsē siltumnīcu, ka jārauj visas durvis vaļā. Tikko krāsns apmēram izkurējusies, atkal tik pat pēkšņi uznāk putenis... Pirmajā reizē bija drusku smieklīgi. Ceturtajā vairs ne pārāk... un šodien arī bija līdzīgi. Bet neko, es tik smīnu ūsās, lai jau iztrakojas, tāpat vairs nav kur likties un pavasaris tepat vien degungalā ir.
Ceru, ka sējas kalendārā šodien ir "lakstu diena", jo sasēju visus iespējamos garšaugus - seleriju, pētersiļus, stēviju, citronzāli, timiānu, rozmarīnu, majorānu, lupstāju un izopu. Līdz vasaras vidum gan es uz visu skatos un skatīšos pieticīgi - kaut kam jau jāizaug... Un turiet īkšķus, jo pats garšaugus lietoju maz, bet visu tāpat nevar notirgot ;) Labi, ka ir vismaz kāds, kam no laba prāta gribas atdot visu lieko, nemaz neskaitot.
Šodien laura tā pilnīgā randomā uzrakstīja - "ar tevi kopā visu laiku ir tāda sireālā sajūta, pirms satiku tevi, zināju, ka tādas tiešām normālas, pašsaprotami saticīgas un auglīgas attiecības ir tikai starp retajiem... par ko mani dzīve tā lutina?!" Un tad es saprotu, ka - abpusēji - pēc dzīvē lieliem dubļiem izbristiem kļūst pie d. par sīkajām un kaitinošajām lietām, pat par lielajām un tracinošajām lietām, bet galvenais, lai ir kopīgs mērķis un otrā vien dažas tās supersvarīgās vērtības. Pārējais nav paciešams - pārējais ir pie d. Par ko gan man nebūt laimigam.
Krietna kārta saputeņojusi. Bet jau kopš vakardienas diena ir garāka par nakti un tūlīt, rīt vai parīt pavasaris sāks savu uzvaras gājienu pret sakāvei neizbēgami nolemto ziemu.
Current Music: Rīt vai pā-a-rīt...
Mar. 29th, 2015
08:29 pm
Piektdienā tek bērzu sulas pārdošanai. Pārējās sešas dienas vienkārši tek. Tad nu ņemu un leju pudelēs, pēc receptes taisu priekš vasaras. Kaut tikai izdotos, jo pretējā gadījumā būšu izmetis vējā gan pudeles, gan sastāvdaļas (cukurs, citroni, rozīnes, krustnagliņas), gan krietni daudz laika. It kā jau, protams, not big deal, nu nesanāks - nesanāks, right? Tikai tāds sīkums, ka jau esmu sataisjis 160 litrus un vēl vismaz 500 vajag, lai būtu gan pašam, gan tirgošanai visu vasaru.
Nu jā, redzies, uznāca atkal rudens. Bet nu jāparosās rītdien tā čakli. Jāietaisa mašīnā skaisti lauku dizaina plaukti marinējumu burkām un varbūt vēl kam. Un jāuztaisa kūpinātava pa riktīgam - pagaidām ir tikai mazs skurstenis, kur var ielikt vienu trusi, bet vajag riktīgu kasti, kur var sakārt kaut desmit.
Un jāsāk domāt par pirmo kaut jebkādu pagrabu. Labi, ka tādai fiksajai, pirmajai vismaz kaut kādai būvei lielākā daļa materiālu man ir.
Dzērves kliedz no blakus pļavām, zosis pa tumsu lido pāri un gulbji pa dienu.
Jul. 14th, 2013
03:38 pm - Labiņi jaukiņi, jauki :)
Pēdējās dienās pavalkāju vairākas drēbes, ko biju atstājis novārtā. Tas atsauca un izraisija tik daudz sajūtu. Par to, kas es esmu, kur dzīvē eju un tā. Protams, tas nav jaunums, ka drēbes mums liek justies šā vai tā, tās valkājot.
Kad man bija 15-18, vasaras pavadiju vienā jaukā lauku mājā. Īstenībā pirmie tādi īstie un foršie lauki manā dzīvē. Bija daba apkārt. Bija ģimeniskums. Bija saimniecība. Un es biju daļa no tā visa. Tās vasaras bija lieliskas. Tur paspēju izdzīvot to, uz ko es dzīvē eju. Tur aizsākās manas fotogrāfa gaitas. Vasaras vakaros kāpu lielā bērza pašā galotnē vērot sauli grimstam aiz tālā horizonta. Tur vecajā liepā iekāru šūpoles. No pančkas laistiju siltumnīcu. Pirmo reizi palīdzēju atnesties govij. Tur katru vasaru apstaigāju visas daudzās meža pļaviņas un vēlu apkārt visus 210 siena ruļļus, lai apakšpuse pažūst pirms vešanas šķūnī un izgudroju vinču sistēmu, lai ruļļus dabūtu 3 stāvos. Stādiju un raku kartupeļus. Vasarās bieži 3h vāriju lielo katlu ar gotiņām vai piena dzesēšanas baseinā dzesēju uzpūteni. Katru gadu sēju zaru slotas priekš kūtij priekš turpmākā gada. Biju malkas skaldītājs rudeņos un teļu būdu mēzējs pavasaros. Vasarās palīdzēju dzīt govis. Pļāvu zāli zem visu lielo aploku elektriskajiem ganiem. Tur pieķēros pakalniem, kokiem un krūmu puduriem. Tur bija iespējas pamosties manam tēju lasītāja garam. Katrai mazajai lietiņai, kas bija visapkārt. Tad tā bija sapņu pasaule un priekšskatījums tam, uz ko dzīvē iešu pats. (un vēl no turienes vienreiz naktī sila malā čillojot pie ugunskura un klausoties pūču balsīs, pirmo reizi zvaniju toreiz vēl svešajam nervukamolim un dalijos iespaidos) Bija tik daudz kas, ka to visu nevar aprakstīt, tikai turēt sajūtas siltā sirds stūrītī.
Kāds tam sakars ar drēbēm? Jo tad staigāju miljons gadu vecās un pirms 25 gadiem no modes izgājušās drēbēs. Bet tajā kontekstā, vidē, dzīvesveidā viņas iederējās, bija kā punkts uz "i". Un tagad esmu izcēlis gaismā līdzīgas drēbes. Un tagad saprotu, ka esmu domās pārlecis pāri šiem gadiem un atkal skatos uz viņām tāpat un esmu sajuties tāpat kā toreiz, tajās vasarās.
Paldies. Vismaz emocionāli esmu gatavs sākt pats savu. Un nevis "gribu, gribu, griiibuuu", kā visus šos gadus, kopš tā laika. Bet tiešām esmu gatavs.
Current Music: The sounds of poet - Kalniem pāri.
Dec. 7th, 2012
11:29 am
nu tā. vai šitā. vai kaut kā...?
viens liels, nu ļoti liels posms dzīvē ir noslēdzies - šodien izvācamies no namiņa, kur sabūts gandrīz 3 gadus. sajūtas pretrunīgas, bet laikam jau ir tikai normāli pārmaiņu laikā justies nedroši.
sēžu četrās sienās kā zobārsta uzgaidāmajā telpā. ārprāc, cik ļoti bijām te ieauguši kā koki. mēs paši veidojam vidi, ir dzirdēts tā. un izvācot savu iedzīvi, tiešām paliek tikai četras aukstas sienas (un dažas mēbeles, t.i. tas, kas te bija, kad ierados). Kad draugi atbrauks, iesākums nebūs pārāk mājīgs. bet bērnu čaloņa laikam jebkuru vietu padara mājīgu.
laikam jāskatās uz priekšu...?
starp citu, laikam esmu aizmirsis publiski paziņot, ka kopš aizpērnā pilnmēness esmu īsmatains :)
Current Mood: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/wink.gif)
weird
Mar. 6th, 2012
07:30 am
Mēģināšu tā pa īstam savu dzīvi "sagrābt aiz pautiem". Nav jau ne vainas manai dzīvei arī tagad, tomēr dzīvei ir jāiet pa spirāli uz augšu, nevis jāgriežas pa nebeidzamu apli
Jul. 18th, 2010
08:31 pm
Rīt atkal uz Igauniju. Atkal ar Zani. Ar stopiem. Uz 4 dienām. Uz nākamo Igaunijas apgabalu
Mar. 5th, 2010
08:43 am
Agrāk, vēl pirms pāris gadiem man bija labas un sliktas aizmigšanas periodi. Ik pa apmēram 4 mēnešiem. Taču jau 2 gadus ir bijis viens ilgs sliktas aizmigšanas periods. Un tagad līksmoju, ka tagad, šķiet, ir pienācis aizmigšanas periods. Tieši pirms darba Norw, kur man būs jābūt labi izgulējušamies :)
Aužu pēdējo jostu, koferis sakrāmēts. Vēl jāsavāc istaba, jāatvadās no meža un tad jau arī būšu gatavs doties.
Mīļie, turiet īkšķus lai man ietu labi un es tik drīz neatgrieztos.
Current Music: Virs mākoņiem, virs putniem
Jul. 29th, 2009
09:37 pm
There were two groups near the fire this evening - me and two polish speaking english, and another swan-catcher with others. Some aloners doesn't counts as group. First time i don't cared about whats happening around me. I even didn't saw it. But when i looked around i saw border around me. But i didn't feel bad, not at all.
3 catched swans isn't something great, but i still feel awesome.
"there are two groups of people. One of them loves me, but others can suck his dicks"
But day was good also, not just evening.
Also great difference between situations when we can and can't choose comunication.
Apr. 1st, 2009
03:02 pm
Šodien atklāju peldēšanās sezonu :D Apgāzos ar laivu. Vispirms daudz izbraukājos pa vnk straumi. Beigās izlēmu piepeldēt pie krācēm. Dziļums mazāk kā pusmetrs un akmeņi. Straume sagrieza laivu un apgāza. Tās man vēl jāmācās. Ir vēl kāds mēnesis, ko sagatvoties. Centīšos katru dienu kaut drusku papeldēt. Labāk 100 reizes apgāzties netālu no mājas, nekā 1 reizi otrā latvijas malā.
Jūtu, ka dzīvoju :)
Mar. 30th, 2009
08:02 pm
Rīt no rīta laivai ģenerālmēģinājums. Vajag kaut ko, kur pieķerties, lai laiks nevilktos.
Un esmu apņēmies mazāk laika pavadīt pie datora, bet vairāk ārā/darot kk lietderīgu/pavadot to ar tuvajiem.
Mar. 11th, 2009
Navigate: (Previous 20 Entries)