![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
04:28 pm
Njā. Jaudīgi. Pozītīvi.
Šonedēļ, tātad, katru darba dienas vakaru pēc darba braucu airēt. Jāsagatavo taču sevi tai Gaujai. Būšu sevi ielauzījis, muskuļi un locītavas pēc garās dīkstāves būs pieņēmuši jaunos faktus. Ir labi. Un pateicoties Vanagkalna sponsorētajam sporta uzturam, nav jāuztraucas ne par treniņu, ne paša maratona kvalitāti. Pa darba nedēļu nekas vairāk arī nenotika, vnk nebija nekam laika.
Tagad divas dienas pavadīju uz velo divatā. Bija grūti, ārkārtīgi liels vējš visu laiku. Bijām relatīvi tuvumā un dienas beigās viegli vienojāmies doties nakšņot pie manis mājās, jo vējš bija tik liels, ka no viņa paslēpties nevarēja nekur. Jā, bija superjauks vakars. Jā, vīna glāzes bija. Un caur tām nekāds "i don't need that shit" neizlīda. Tieši pretēji - vēl vairāk pastiprinājās tās visas iepriekšējās "vienkārši un viegli" sajūtas. Naktī gulējām rātni un mierīgi katrs zem savas segas. Tikai vienbrīd rokas satikās. Un, kaut arī faktiski neatbilst, tomēr šajā personā var savilkt paralēles ar lielās māsas vēlējumu atrast kristīgu draudzeni. Jā, ir lēni. And thats ok. Nekur neskrienu. Absolūti izbaudu to, ka ir vnk viegli. Arī atvadoties bija viegli. Supergarš un ciešs apskāviens. Un beigās vēl pienāca atpakaļ klāt un bija pavisam neliela un negaidīta buča uz vaiga.
Jā, viss vienkārši un viegli. Un tagad, atskatoties uz visu pēdējo laiku - jā, protams, to visu murgu vajadzēja. So i would clearly recognise wrong way. Nu tā kaut kā.
Darbā viss ļoti, ļoti labi. Lietas notiek, saimnieks priecīgs un es arī.
Tagad atkal priekšā aktīva treniņu nedēļa. Manam raksturam tas būs nieks. Bet nākamajās 2 nedēļās nebūs nevienas liekas minūtes. Darbs, treniņi and thats it. Man šķiet, būšu vēl labāk sagatavojies, nekā pagājušogad. Tā kaut kā man iet.