intheend - Post a comment

intheend

03:38 pm - Labiņi jaukiņi, jauki :)

Pēdējās dienās pavalkāju vairākas drēbes, ko biju atstājis novārtā. Tas atsauca un izraisija tik daudz sajūtu. Par to, kas es esmu, kur dzīvē eju un tā. Protams, tas nav jaunums, ka drēbes mums liek justies šā vai tā, tās valkājot.
Kad man bija 15-18, vasaras pavadiju vienā jaukā lauku mājā. Īstenībā pirmie tādi īstie un foršie lauki manā dzīvē. Bija daba apkārt. Bija ģimeniskums. Bija saimniecība. Un es biju daļa no tā visa. Tās vasaras bija lieliskas. Tur paspēju izdzīvot to, uz ko es dzīvē eju. Tur aizsākās manas fotogrāfa gaitas. Vasaras vakaros kāpu lielā bērza pašā galotnē vērot sauli grimstam aiz tālā horizonta. Tur vecajā liepā iekāru šūpoles. No pančkas laistiju siltumnīcu. Pirmo reizi palīdzēju atnesties govij. Tur katru vasaru apstaigāju visas daudzās meža pļaviņas un vēlu apkārt visus 210 siena ruļļus, lai apakšpuse pažūst pirms vešanas šķūnī un izgudroju vinču sistēmu, lai ruļļus dabūtu 3 stāvos. Stādiju un raku kartupeļus. Vasarās bieži 3h vāriju lielo katlu ar gotiņām vai piena dzesēšanas baseinā dzesēju uzpūteni. Katru gadu sēju zaru slotas priekš kūtij priekš turpmākā gada. Biju malkas skaldītājs rudeņos un teļu būdu mēzējs pavasaros. Vasarās palīdzēju dzīt govis. Pļāvu zāli zem visu lielo aploku elektriskajiem ganiem. Tur pieķēros pakalniem, kokiem un krūmu puduriem. Tur bija iespējas pamosties manam tēju lasītāja garam. Katrai mazajai lietiņai, kas bija visapkārt. Tad tā bija sapņu pasaule un priekšskatījums tam, uz ko dzīvē iešu pats. (un vēl no turienes vienreiz naktī sila malā čillojot pie ugunskura un klausoties pūču balsīs, pirmo reizi zvaniju toreiz vēl svešajam nervukamolim un dalijos iespaidos) Bija tik daudz kas, ka to visu nevar aprakstīt, tikai turēt sajūtas siltā sirds stūrītī.
Kāds tam sakars ar drēbēm? Jo tad staigāju miljons gadu vecās un pirms 25 gadiem no modes izgājušās drēbēs. Bet tajā kontekstā, vidē, dzīvesveidā viņas iederējās, bija kā punkts uz "i". Un tagad esmu izcēlis gaismā līdzīgas drēbes. Un tagad saprotu, ka esmu domās pārlecis pāri šiem gadiem un atkal skatos uz viņām tāpat un esmu sajuties tāpat kā toreiz, tajās vasarās.
Paldies. Vismaz emocionāli esmu gatavs sākt pats savu. Un nevis "gribu, gribu, griiibuuu", kā visus šos gadus, kopš tā laika. Bet tiešām esmu gatavs.