patreiz metu nost tēju [lasī - kofeīnu] un varu droši apgalvot, ka tev ir pilnīga taisnība. neskatoties uz to, ka patreiz joprojām izdzeru 250ml zaļās no rīta [pretstatā 3 litriem ikdienā pirms tam dekādi+], kopumā noskaņojums ir nereāli uzlabojies un enerģijas netrūkst. taču ja grasies ko tādu pasākt, tad iesaku ļoti pamazām, lai nerodas abstinence, kafijniekiem grūtāk kā tējiniekiem, jo iedarbība ir daudz straujāka. izstiepu to pasākumu uz 3 mēnešiem un nekādu slikto seku pagaidām nav nemaz. jāatzīstas, ka šajā aspektā sāku saprast krišnaītus. plus vēlams paralēli lietot kautko kompensējošu - citrōnliānas ogas, rodiōlu vai ašvagandu, bet gan jau tu pati labi zini :)
zaļo tēju es normālos apmēros (vidēji 2 krūzes dienā) patērēju jau mūžīgi, tas it kā nekādas problēmas nesagādā. bet es ievēroju, ka kopš esmu sākusi to kafiju dzert, ja nedzeru kafiju, tad gribas močīt baigi daudz to zaļo tēju. karoč esmu nonākusi kofeīna dēmona varā. ā, vēl viena lieta - kafija pastiprināti izvada magniju un bez magnija anksietijs gandrīz vai garantēta lieta.
ā, ja tu gribi vnk pāriet atpakaļ uz nedaudz tējas, tas vienkārši, pamazām. man interesē kā ir pavisam neuzņemt kofeīnu, jo melnā tēja no pirmajām klasēm, studijās pārgāju uz zaļo un tad puerh un oolong cauru diennakti. dēmōns tas varbūt gluži nav, bet uzstājīgs dēmōniņš gan.
lielos vilcienos man būtu vienalga par kofeīnu, bet gribas samazināt anksietija līmeni un mūsmājās ir novērota tieša korelācija starp kofeīndzērieniem un anksietiju. no indiskā skatpunkta, kofeīns totāli disbalansē manu vāta dōšu :D kafiju vispār sāku ikdienišķi dzert, jo trūka d vit. t.i. es nezināju, ka trūkst, bet ļoti labi zināju, ka nepārtraukti nāk miegs un ar manu maigo zaļo jasmīntēju bija par maz. tagad, kādu laiku riju lielu D devu + cenšos rādīt sevi saulei - ar miegu ir labāk, bet kofeīns jau paspējis iecirst manī savus plēsīgos zobus.
jā, cik es zinu vātas, kas kafijo, gandrīz visus/visas tas ietekmē acīmredzami nelabvēlīgi, sarausīti, intensīvi prāta stāvokļi, sirdsklauves, asinis pa degunu, tremōrs, bet tāpat turpina dzert. pittām arī kofeīns nav vēlams, bet līdz šim es vislaik to apzināti ignorēju :)
ō, tas ir oriģināli :) tu laikam esi pirmais cilvēks, ko pazīstu klātienē ar tādu kombināciju. taču daudz sarežģitāk ir vāta-pitta, kas skaitās visproblemātiskākais salikums. un ne tikai skaitās, jo atceroties kopdzīves ainas nostiprinās pārliecība, ka tas pilnībā atbilst patiesībai, emocionālā entrōpija ar ikbrīža detonācijas draudiem :D . nu jā, varētu būt, ka kafija tur spēlēja lielu lomu.
ā, vēl viena lieta - kafija pastiprināti izvada magniju un bez magnija anksietijs gandrīz vai garantēta lieta.
kafiju vispār sāku ikdienišķi dzert, jo trūka d vit. t.i. es nezināju, ka trūkst, bet ļoti labi zināju, ka nepārtraukti nāk miegs un ar manu maigo zaļo jasmīntēju bija par maz. tagad, kādu laiku riju lielu D devu + cenšos rādīt sevi saulei - ar miegu ir labāk, bet kofeīns jau paspējis iecirst manī savus plēsīgos zobus.