ā, ja tu gribi vnk pāriet atpakaļ uz nedaudz tējas, tas vienkārši, pamazām. man interesē kā ir pavisam neuzņemt kofeīnu, jo melnā tēja no pirmajām klasēm, studijās pārgāju uz zaļo un tad puerh un oolong cauru diennakti. dēmōns tas varbūt gluži nav, bet uzstājīgs dēmōniņš gan.
lielos vilcienos man būtu vienalga par kofeīnu, bet gribas samazināt anksietija līmeni un mūsmājās ir novērota tieša korelācija starp kofeīndzērieniem un anksietiju. no indiskā skatpunkta, kofeīns totāli disbalansē manu vāta dōšu :D kafiju vispār sāku ikdienišķi dzert, jo trūka d vit. t.i. es nezināju, ka trūkst, bet ļoti labi zināju, ka nepārtraukti nāk miegs un ar manu maigo zaļo jasmīntēju bija par maz. tagad, kādu laiku riju lielu D devu + cenšos rādīt sevi saulei - ar miegu ir labāk, bet kofeīns jau paspējis iecirst manī savus plēsīgos zobus.
jā, cik es zinu vātas, kas kafijo, gandrīz visus/visas tas ietekmē acīmredzami nelabvēlīgi, sarausīti, intensīvi prāta stāvokļi, sirdsklauves, asinis pa degunu, tremōrs, bet tāpat turpina dzert. pittām arī kofeīns nav vēlams, bet līdz šim es vislaik to apzināti ignorēju :)
ō, tas ir oriģināli :) tu laikam esi pirmais cilvēks, ko pazīstu klātienē ar tādu kombināciju. taču daudz sarežģitāk ir vāta-pitta, kas skaitās visproblemātiskākais salikums. un ne tikai skaitās, jo atceroties kopdzīves ainas nostiprinās pārliecība, ka tas pilnībā atbilst patiesībai, emocionālā entrōpija ar ikbrīža detonācijas draudiem :D . nu jā, varētu būt, ka kafija tur spēlēja lielu lomu.
kafiju vispār sāku ikdienišķi dzert, jo trūka d vit. t.i. es nezināju, ka trūkst, bet ļoti labi zināju, ka nepārtraukti nāk miegs un ar manu maigo zaļo jasmīntēju bija par maz. tagad, kādu laiku riju lielu D devu + cenšos rādīt sevi saulei - ar miegu ir labāk, bet kofeīns jau paspējis iecirst manī savus plēsīgos zobus.