Ir nopietns pamats domāt, ka tā nebūs. Ja "bēglis" ir vīrietis spēka gados bez ģimenes, tad tas visticamāk būs ekonomiskais migrants. Bet principā bēgļiem taču lielākoties vajadzētu būt sievietēm ar bērniem. Ja ir vēlme to pētīt tālāk, iesaku papētīt fotoattēlus ar "bēgļiem", palasīt intervijas. Kaut kā ļoti pamaz tur to sieviešu ar bērniem.
Uzņemamo personu atbilstību bēgļa statusam pārbaudīs PMLP un Drošības policija.
p.s. Kāpēc sievietēm un bērniem? Piemēram, Eritreja, no kurienes vairums nāk, kara nav, lai gan tā ir mazā Ziemeļkoreja tepat blakus - ar visu valsts organizēto piespiedu darbu, spīdzināšanas nometnēm, reliģisko vajāšanu u.tml.
No political opposition parties, independent media, civil society organizations or unregistered faith groups were permitted to operate. There were severe restrictions on freedom of expression and association. Military conscription was compulsory, and frequently extended indefinitely. Thousands of prisoners of conscience and political prisoners continued to be held in arbitrary detention, in harsh conditions. Torture and other cruel, inhuman or degrading treatment was common. Eritreans continued to flee the country in large numbers.
Drošības policija un PMLP ir pielaidusi uzturēšanās atļauju piešķiršanu, kā arī pilsonības piešķiršanu lērumam ļautiņu, kuriem to nevajadzētu dot. Šīs iestādes nespēj kvalitatīvi pēc būtības tikt galā ar šiem uzdevumiem. Sievietes un bērnus normāli ģimenes tēvi cenšas nogādāt drošībā pirmkārt. Kā bēga WW2 laikā no Latvijas? Lielākoties veselām ģimenēm un ne jau individuālie vīrieši bija pārsvarā. Jebkas cits liek skatīties uz to procesu ar aizdomām.
manā ģimenē kā reiz 2. pas.kara bēgļi ir tieši vīrieši un neviena sieviete vai bērns. iemesls - sievietes ar bērniem savā ziņā bija lielāka iespēja izdzīvot, bet vīriešiem tā iespēja paliekot bija mazāka - jāiet okupantu armijā par lielgabalu gaļu utt.
diez, kas notiktu, ja visas attīstītākās rietumvalstis pēkšņi atsūtītu mums atpakaļ visus tos austrumeiropas no pabalstiem dzīvotājus.
nav jau gluži arī tā, ka te nav ko darīt. vīrtēvam ir mežsaimniecība Kurzemē, katru reizi, kad aizbraucam, bēdājas, ka nav kas strādā. liela daļa aizbraukusi, bet pārējie no sērijas - kā samaksā pirmo naudu, tā pazūd, naudu nodzer un daži nāk pat vēl avansus kļančīt, lai būtu ar ko uzlāpīties, bet strādāt negrib. tāpēc viss jādara pašam 83 gadu vecumā. un viņš piedāvā normālu, darbam atbilstošu atalgojumu.
p.s. Kāpēc sievietēm un bērniem? Piemēram, Eritreja, no kurienes vairums nāk, kara nav, lai gan tā ir mazā Ziemeļkoreja tepat blakus - ar visu valsts organizēto piespiedu darbu, spīdzināšanas nometnēm, reliģisko vajāšanu u.tml.
No political opposition parties, independent
media, civil society organizations or
unregistered faith groups were permitted
to operate. There were severe restrictions
on freedom of expression and association.
Military conscription was compulsory, and
frequently extended indefinitely. Thousands
of prisoners of conscience and political
prisoners continued to be held in arbitrary
detention, in harsh conditions. Torture and
other cruel, inhuman or degrading treatment
was common. Eritreans continued to flee the
country in large numbers.
Sīkāk: http://www.amnestyusa.org/pdfs/AIR15_En
Sievietes un bērnus normāli ģimenes tēvi cenšas nogādāt drošībā pirmkārt. Kā bēga WW2 laikā no Latvijas? Lielākoties veselām ģimenēm un ne jau individuālie vīrieši bija pārsvarā. Jebkas cits liek skatīties uz to procesu ar aizdomām.
diez, kas notiktu, ja visas attīstītākās rietumvalstis pēkšņi atsūtītu mums atpakaļ visus tos austrumeiropas no pabalstiem dzīvotājus.
nav jau gluži arī tā, ka te nav ko darīt. vīrtēvam ir mežsaimniecība Kurzemē, katru reizi, kad aizbraucam, bēdājas, ka nav kas strādā. liela daļa aizbraukusi, bet pārējie no sērijas - kā samaksā pirmo naudu, tā pazūd, naudu nodzer un daži nāk pat vēl avansus kļančīt, lai būtu ar ko uzlāpīties, bet strādāt negrib. tāpēc viss jādara pašam 83 gadu vecumā. un viņš piedāvā normālu, darbam atbilstošu atalgojumu.
http://skaties.lv/latvija/bizness/lauko