Manā skatījumā folkloras pasākumi visvairāk ir vajadzīgi pašiem folkloristiem. Paskatīties uz citiem un parādīt, ko paši samācījušies. Kopā pačupoties. Ja kādam no malas arī ir interese, tad laipni lūgti skatīties, klausīties un piedalīties, ja nē, tad kā vēlaties.
Par gājienu tieši tas pats. Paši gāja, paši priecājās, pašiem patika.
Kaut kur dzirdēju skolēnu dziesmu svētku sakarībā, ka dziesmu svētki esot domāti organizatoriem un visiem citiem, tikai ne dalībniekiem (tas bija domāts kā pārmetums). Tad nu šis pasākums, manā skatījumā, ir domāts tieši dalībniekiem. Arī noslēguma koncertā gandrīz visi skatītāji bija paši dalībnieki. Un neko, viss forši, skatītāju netrūka. Nekādas piespiešanas vai uzspēlētības, nekādu ģībšanu vai žēlabu, "atklāto vēstuļu" vai citu bezsakaru. Viss pa īstam un viss pašu priekam.
nu, ne visi pasākumi ir vajadzīgi pašiem folkloristiem, to es saku, kā cilvēks, kurš 3 gadus dzied folkloras kopā (tas nav ilgs laiks, jā).
tiem, kas ir no malas nav informācijas. Baltica - ooo, aaa, starptautisks pasākums utt. diemžēl neviens no maniem draugiem par tādu nebija dzirdējuši un nekādu reklāmu redzējuši. jā, par Balticu bija LR1 un LTV1 un tas arī viss, bet ir miljons cilvēku, kuri šos konkrētos medijus nepatērē. un, pat, ja kādam ir interese, viņš vienkārši nezina ka kaut kur kaut kas notiek. man pašai folklora vienmēr likusies interesanta, bet līdz brīdim, kad pati nokļuvu folkoras kopā, man likās ka nekādi folkoras pasākumi vienkārši nenotiek. par tādu Balticu, kurai šogad palika 28 gadi, nemaz nezināju. šajā Baltikā lielākā reklāma bija tiem pasākumiem, kuros piedalījās galvenie organizatori, piemēram, Čūsku vārdiem. Par citu reklamēšanu tika domāts krietni mazāk.
jā, lielais svētku gājiens un koncerts forši un emocionāli utt. bet ja jāceļas piecos no rīta, lai būtu uz koncertu Rēzeknē, kurš sākas 10os no rīta un, kurā ir padsmit cilvēku, tas tomēr tā jocīgi. man nav grūti piecelties 5os, ja par to ir prieks, tā, visādi citādi var jau arī vienkārši mēģinājumā tās pašas dziesmas, tādam pat cilvēku skaitam padziedāt.
runājot par par dalībnieku prieku - nejauši dzirdēju privātu sarunu, kurā kāda ilggadīga folkloras aktīviste un orgkomitejas dalībiniece teica, ka viņai liekas ka Baltica ir mirusi. ka tas ir līķis ko mākslīgi uztur pie dzīvības. es, protams, ticu, ka kopas no dziļiem laukiem to tā nejūt un nedomā. viens no jaukākajiem pasākumiem, kurā es biju, bija koncerts Maltā - nu tā trū sirsnīgi un ar trū patosu un latgalisku uzņemšanu utt. tur viss tika uztverts nopietni. un es negribu teikt, ka viss bija slikti un esmu ļoti nelaimīga par savu dalību. viss noteikti nebija slikti.
Par gājienu tieši tas pats. Paši gāja, paši priecājās, pašiem patika.
Kaut kur dzirdēju skolēnu dziesmu svētku sakarībā, ka dziesmu svētki esot domāti organizatoriem un visiem citiem, tikai ne dalībniekiem (tas bija domāts kā pārmetums). Tad nu šis pasākums, manā skatījumā, ir domāts tieši dalībniekiem. Arī noslēguma koncertā gandrīz visi skatītāji bija paši dalībnieki. Un neko, viss forši, skatītāju netrūka. Nekādas piespiešanas vai uzspēlētības, nekādu ģībšanu vai žēlabu, "atklāto vēstuļu" vai citu bezsakaru. Viss pa īstam un viss pašu priekam.
tiem, kas ir no malas nav informācijas. Baltica - ooo, aaa, starptautisks pasākums utt. diemžēl neviens no maniem draugiem par tādu nebija dzirdējuši un nekādu reklāmu redzējuši. jā, par Balticu bija LR1 un LTV1 un tas arī viss, bet ir miljons cilvēku, kuri šos konkrētos medijus nepatērē. un, pat, ja kādam ir interese, viņš vienkārši nezina ka kaut kur kaut kas notiek. man pašai folklora vienmēr likusies interesanta, bet līdz brīdim, kad pati nokļuvu folkoras kopā, man likās ka nekādi folkoras pasākumi vienkārši nenotiek. par tādu Balticu, kurai šogad palika 28 gadi, nemaz nezināju.
šajā Baltikā lielākā reklāma bija tiem pasākumiem, kuros piedalījās galvenie organizatori, piemēram, Čūsku vārdiem. Par citu reklamēšanu tika domāts krietni mazāk.
jā, lielais svētku gājiens un koncerts forši un emocionāli utt. bet ja jāceļas piecos no rīta, lai būtu uz koncertu Rēzeknē, kurš sākas 10os no rīta un, kurā ir padsmit cilvēku, tas tomēr tā jocīgi. man nav grūti piecelties 5os, ja par to ir prieks, tā, visādi citādi var jau arī vienkārši mēģinājumā tās pašas dziesmas, tādam pat cilvēku skaitam padziedāt.
runājot par par dalībnieku prieku - nejauši dzirdēju privātu sarunu, kurā kāda ilggadīga folkloras aktīviste un orgkomitejas dalībiniece teica, ka viņai liekas ka Baltica ir mirusi. ka tas ir līķis ko mākslīgi uztur pie dzīvības. es, protams, ticu, ka kopas no dziļiem laukiem to tā nejūt un nedomā. viens no jaukākajiem pasākumiem, kurā es biju, bija koncerts Maltā - nu tā trū sirsnīgi un ar trū patosu un latgalisku uzņemšanu utt. tur viss tika uztverts nopietni. un es negribu teikt, ka viss bija slikti un esmu ļoti nelaimīga par savu dalību. viss noteikti nebija slikti.