*

12128. Šinī rītā, priekš saules lēkšanas, burvji arī kāpj uz aukstiem kalniem un ozoliem un kliedz nesaprotamus vārdus. Ja to dzird, tad jāatkliedz: "Lai tu, ko pa muti izlaid, pa nāsīm atpakaļ sarauj!" Visa nelaime, ko burvis vēlējis, tad uzbruks viņam pašam. Bet burvis to zina un jau iepriekš izrok zem ozola dobi un izkliedzis tajā ielec, lai nedzirdētu atkliedzam. Burvja vēlēta nelaime sniedzas tik tālu, cik tālu aizskan viņa balss. /A. Žeibe./