teiksim tā - ja cilvēks ir pats uz poliklīniku aizgājis un no turienes atnācis, iespēja, ka tas ir odzes kodums, ir minimāla, tāpēc, visticamāk, arī tāda nekāda attieksme. formāli: protams, alerģiska reakcija var parādīties arī krietni vēlāk. ļoooti retos gadījumos.
/bet, protams, ārpusrīgas medicīnas kvalitāte un attieksme ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mēs ar m. vēl atrodamies rīgā, atmiņas par cēsim ir brīīīnišķas/
«Par bīstamu čūskas kodumu varam runāt, ja iekodusi odze. Čūskas koduma vietā redzamas divas lielākas un divas mazākas četrstūrī novietotas brūcītes. Indes iedarbība atkarīga no vietas, kur čūska iekodusi, — patiesībā kodums rokā var būt bīstamāks nekā kājā, it sevišķi, ja inde iekļuvusi asinsvadā. Pirmā pazīme — koduma vietā drīz vien rodas tūska un sāpes, āda kļūst zilgansārta. Pietūkums parādās pirmajās minūtēs pēc koduma un izteikti palielinās pirmās diennakts laikā. Dažiem var iestāties alerģiska reakcija — šoks. Dzīvībai bīstami simptomi ir mēles un rīkles pietūkums, reibonis, apgrūtināta elpošana un bezsamaņa.»
nu viņam bija divas skaidri redzamas brūcītes un blakus kkas nesaprotams. iekoda viņam kājas īkšķī, kas ir slikti apasiņots un teorētiski tas palēnina reakciju. mēs protams prasījām vai neredzēja dzeltenas austiņas tai čūskai, bet viņš galvu nebija redzējis, tikai licies ka kaut kas brūns pazūd zālē. zalkši nemēdz būt brūni, tāpēc mēs arī pierunājām viņu saukt ātros. viņam ļoti sāpēja un pamapums pamazām gāja uz priekšu.
jā, es zinu, kāda ir reakcija uz odzes kodumu. es bieži uzturos mežā un esmu to diezgan iezubrījusi. dzeltenas austiņas, protams, pamanīt tādā situācijā ir tikpat kā neiespējami (bet, ja godīgi, man zalkši tomēr šķiet brūni). sāpes un pampums ir raksturīgs abu čūsku (un glodenes) kodumam.
es piekrītu, ka attieksme vairākās epizodēs ir wtf un derētu patrobelēt, ja nav slinkums, par to žurku utt, taču ārsti parasti mēdz būt mazāk satraukti, nekā pacienti un viņu radi---> acīmredzot draudus dzīvībai nenovēroja (pat ar visu nakti slimnīcā).
nu viņam bija divas skaidri redzamas brūcītes un blakus kkas nesaprotams. iekoda viņam kājas īkšķī, kas ir slikti apasiņots un teorētiski tas palēnina reakciju. mēs protams prasījām vai neredzēja dzeltenas austiņas tai čūskai, bet viņš galvu nebija redzējis, tikai licies ka kaut kas brūns pazūd zālē. zalkši nemēdz būt brūni, tāpēc mēs arī pierunājām viņu saukt ātros. viņam ļoti sāpēja un pamapums pamazām gāja uz priekšu.
dzeltenas austiņas, protams, pamanīt tādā situācijā ir tikpat kā neiespējami (bet, ja godīgi, man zalkši tomēr šķiet brūni).
sāpes un pampums ir raksturīgs abu čūsku (un glodenes) kodumam.
es piekrītu, ka attieksme vairākās epizodēs ir wtf un derētu patrobelēt, ja nav slinkums, par to žurku utt, taču ārsti parasti mēdz būt mazāk satraukti, nekā pacienti un viņu radi---> acīmredzot draudus dzīvībai nenovēroja (pat ar visu nakti slimnīcā).