biju vakar dzejā. varēja just, ka viņi vienu brīdi sagruzās, ka kaspars uzvelkas. viņam, šķiet, krasts kāpj uz nerva. bet lai arī kopumā neizgrieza man iekšiņu uz āriņu (kaut gan guna beigās uz ģirtu raudāja un ļoti skaista noslēgumdziesma ar zvanu fonā), bija brīnišķīgi klausīties brīžiem absolūtā koncentrētā klusumā vārdus, kas nepaslīd garām.
jā, nu izrādē, kur ir dots tik daudz brīvības un, kas tik ļoti balstās uz improvizāciju laikam ir neizbēgami, ka gadās ne tik labas izrādes. jo visas iepriekšējās, t.i. caurlaides mēģinājumi, bija ļoti, ļoti labi. varbūt vajag atnākt vēlkādreiz :)
parasti Kasparam ar Krastu laba saspēle, Kaspars tik kaitējas un piekasās Krastam pie dzejoļu saprašanas. bet Guna vakar pēc izrādes teica, ka neesot jutusies labi un tāpēc neesot gājis.
varbūt vajag atnākt vēlkādreiz :)
parasti Kasparam ar Krastu laba saspēle, Kaspars tik kaitējas un piekasās Krastam pie dzejoļu saprašanas. bet Guna vakar pēc izrādes teica, ka neesot jutusies labi un tāpēc neesot gājis.